Johans Heinrihs Neikirhs

Dzimis Talsos 1803.gada 7.februārī pēc vecā kalendāra. Tēvs Oto bijis Talsu pulksteņmeistars[1].

Johans Heinrihs 7 gadu vecumā zaudēja tēvu, mācījās Talsu baznīcas skolā, bet trūkums neļāva to pabeigt. Johans nonāca Jelgavā, kur kalpoja alus pārdotavā, visu brīvo laiku veltīdams pašmācībai. Skolotājs Kārlis Dellens 1820. gadā uzņēmās viņu sagatavot mācībām Jelgavas ģimnāzijā. Pēc pusotra mācību gada tas izdevās. Pelnīdamies ar privātstundām, Neikirhs ģimnāzijā parādīja izcilas dotības ne tikai klasiskajās valodās, bet iemācījās arī franču, angļu, itāļu, spāņu un krievu valodu. Jau tad viņš varēja mācīties 18 stundas dienā, saglabājot šo spēju līdz mūža galam. 1824. gadā pabeidzis ģimnāziju ar zelta medaļu, viņš ieguva iespēju mācīties universitātē. Tomēr līdzekļu trūkums spieda viņu līdz 1825. gada decembrim strādāt Dellena skolā par latīņu un grieķu valodas skolotāju[2].

Tad Johans Neikirhs devās uz Tērbatu, kur no 1826. līdz 1830. gadam vispirms studēja teoloģiju, bet pārgāja uz filoloģijas studijām. Viņš ieguva zelta medaļu par zinātniskā darba uzrakstīšanu, kas deva iespēju par studijām maksāt mazāk, bet 1830. gadā sekmīgi aizstāvēja filoloģijas kandidāta grādu. Izglītības ministrija viņu komandēja uz ārzemēm – papildināties Berlīnes un Leipcigas universitātēs. Leipcigā viņš 1834. gadā ieguva doktora grādu ar disertāciju "De fabula Togata Romanorum” (Romiešu mīts Togata – senromiešu nacionālā komēdija), ko tad arī nodrukāja[3].

No 1835. līdz 1837. gadam Neikhirks bija privātdocents Tērbatā. Viņu uzaicināja uz Kijevas Sv. Vladimira Universitāti. No 1837. gada līdz 1868. gadam Neikirhs bija šīs mācību iestādes klasiskās filoloģijas profesors, vairākkārt ievēlēts par Filozofijas fakultātes prorektoru un dekānu. Viņš ir daudzu darbu autors, Krievijas impērijas apbalvojumu ieguvējs, dienestā piešķirta augstā 4. kategorija – īstenais valsts padomnieks. Biogrāfiskajos aprakstos uzsvērtas viņa darba spējas un neatlaidība. Par spīti labās rokas divu pirkstu stīvuma un ilgstošas acu slimības (1849 – 1850) ietekmei, viņš turpināja darbu kopā ar palīgu[4].

Pēc viņa ierosinājuma organizēti un ilgus gadus regulāri notikuši lasītāju vakari, kur pulcināti literatūras interesenti. Universitātes mācībspēka vietu Johans Neikirhs atstāja 1868. gadā, pasliktinoties dzirdei. Talsos dzimušais Johans Heinrihs Neikirhs nomira Kijevā 1870. gada 15. oktobrī[5].

Profesors vērtēts kā iejūtīgs, bet prasīgs skolotājs, vienkāršs raksturā. Pats visu dzīvi mācījies un vienmēr no jauna centies uzzināt nezināmo. Par darbu nozīmīgumu liecina fakts, ka grāmatas " De Fabula Togata Romanorum” un "In Platonis Politiam Quaestionum Philologicarum Particula I” (1834) nav zaudējušas nozīmi mūsdienās. Tās 2010. un 2011. gadā izdotas arī izdevniecībā Nabu Press (ASV), kas atkārtoti izdod vēsturiskās grāmatas[6].”

Par Johanu Heinrihu Neikirhu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2023

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta