Arturs Priedītis
26.08.1946.
žurnālists, literatūrzinātnieks
Dzimis Laucienē. Filoloģijas doktors, kulturologs. Darba pieredze saistīta ar laikrakstu "Padomju Karogs" un Talsu novada muzeju.
Personiskā informācija
Dzimis Laucienes „Kalniekos” drēbnieka ģimenē. Laikā no 1953. gada līdz 1960. gadam mācījies Talsu 1. septiņgadīgajā skolā,
1944. gadā beidzis Ventspils 20. profesionāli tehnisko skolu. 1977. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu[1]. No 1982. gada janvāra līdz 1984. gada novembrim studējis LPSR Zinātņu akadēmijas aspirantūrā. 1992. gadā iegūts filoloģijas doktora grāds[2].
Sievas vārds – Klāra Priedīte[3].
Darbība
Pēc dienesta armijā strādājis par zvejnieku un arī par sporta metodiķi. Bijis līdzstrādnieks Talsu rajona laikrakstā „Padomju Karogs” (1971–1972). Laikā no 1972. gada līdz 1977. gadam bijis galvenais fondu glabātājs Talsu Novadpētniecības un mākslas muzejā. Tālākais dzīves laiks ritējis ārpus mūsu novada – uzsāktas pedagoga gaitas Saldus lauksaimniecības tehnikumā (1977–1978). A. Priedītis LPSR Zinātņu akadēmijā strādājis par zinātnisko redaktoru izdevniecībā „Zinātne”, par zinātnisko līdzstrādnieku Valodas un literatūras institūtā un par ZA Prezidija Redakciju un izdevumu padomes zinātnisko sekretāru (1979–1987). Sešus gadus docējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, bijis Latviešu filoloģijas un kultūras katedras vadītājs (1987–1993). Dibinājis un līdz 2003. gadam vadījis Daugavpils Multinacionālo kultūras centru. No 2004. gada līdz aiziešanai pensijā 2013. gadā A. Priedītis docējis Biznesa augstkolā „Turība” un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā[4][5].
Publicējies literatūrkritikā kopš 1973. gada; 1977. gadā nominēts kā labākais jaunais kritiķis. Apcere par A. Belu ievietota kopkrājumā „Mūsdienu latviešu padomju literatūra” (1985). A. Priedītis komentējis Raiņa dienasgrāmatas un piezīmes – kopoto rakstu 24. sējumu (1986). Izdotas A. Priedīša grāmatas „Raiņa dienasgrāmatas” (1992), „Rainis un simbolisms” (1992), „Rainis” (1994) un „Mans Rainis” (1996), tāpat viņš sarakstījis darbus „Latvijas kultūras vēsture”
(2000) un „Ievads kulturoloģijā”
(2003)[6][7].
A. Priedītis ir radījis vairākus blogus un tajos publicējis ierakstus par dažādām tēmām (sk. viņa mājaslapu www.artursprieditis.lv). Zinātniskajā darbā pievērsies kulturoloģijai, komunikācijas teorijai, interneta komunikācijai, mūsdienu globālo sociālo procesu analītikai[8].
Avoti
[1] Briedis, R. (2003). Priedītis Arturs. Dūdiņa, B. (rād. sast.). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 459. lpp.
[2] Priedītis, A. (2021). Curriculum Vitae. artursprieditis.lv. 16.10. Pieejams: http://www.artursprieditis.lv/files/CV.pdf
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Briedis, R. (2003). Priedītis Arturs. Dūdiņa, B. (rād. sast.). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 459. lpp.
[6] Turpat.
[7] Priedītis, A. (2021). Intīmā autobiogrāfija. artursprieditis.lv. 03.07. Pieejams: http://www.artursprieditis.lv/files/Biografijai.pdf
[8] Priedītis, A. (2021). Curriculum Vitae. artursprieditis.lv. 16.10. Pieejams: http://www.artursprieditis.lv/files/CV.pdf
Attēls: A. Priedīša arhīvs.
Par Arturu Priedīti kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
