Dzimis Laucienē. Filoloģijas doktors, kulturologs. Darba pieredze saistīta ar laikrakstu "Padomju Karogs" un Talsu novada muzeju.
Personiskā informācija
Dzimis Laucienes „Kalniekos” drēbnieka ģimenē.
Darbība
Pēc dienesta armijā strādājis par zvejnieku un arī par sporta metodiķi. 1971.–1972. gadā bijis līdzstrādnieks Talsu rajona laikrakstā „Padomju Karogs”. Laikā no 1972. gada līdz 1977. gadam bijis galvenais fondu glabātājs Talsu Novadpētniecības un mākslas muzejā. Tālākais dzīves laiks ritējis ārpus mūsu novada: Saldū, Daugavpilī un Rīgā.
Publicējies literatūrkritikā kopš 1973. gada. Apcere par A. Belu ievietota kopkrājumā „Mūsdienu latviešu padomju literatūra” (1985). A. Priedītis komentējis Raiņa dienasgrāmatas un piezīmes – kopoto rakstu 24. sējumu (1986). Izdotas A. Priedīša grāmatas „Raiņa dienasgrāmatas” (1992), „Rainis un simbolisms” (1992), „Rainis” (1994) un „Mans Rainis” (1996).
Avoti
Materiāls par Artūru Priedīti iekļauts grāmatā „Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (R., Zinātne, 2003) un citos izdevumos.
Par Artura Priedīša politisko nostāju un par attieksmi pret Latvijas valsti izlasāms Ināras Mūrnieces rakstā „Latvijas pilsonības jūgā” („Latvijas Avīze”, 2010, 26. janvāris).
Par Arturu Priedīti kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
