(Valdemārpils)
muzejnieks, Latvijas
un sava novada kultūras vērtību apzinātājs, krājējs un glabātājs
Dzimis Jelgavā. Beidzis Jelgavas 1. vidusskolu[1].
Līdzekļu trūkuma dēļ nevarējis mācīties Mākslas akadēmijā, tāpēc izvēlējies Jūras un Krasta apsardzes augstāko kara skolu, ko 1956. gadā ar izcilību beidz[2].
Pēc diploma saņemšanas nosūtīts darbā uz Kaļiņingradas apgabala Baltijsku. Tur izveido ģimeni, kurā piedzimst meita[3].
Pēc demobilizācijas 1960. gadā Ē. Prokopovičs sāk strādāt Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā par pasniedzēju. Strādājot palīdzējis veidot Jelgavas pils muzeju. Viņš kolekcionēja markas un kļuva par Jelgavas Filatēlijas biedrības priekšsēdētāju[4].
1972. gadā kopā ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Kolkā, kur strādāja par kadru daļas vadītāju zvejnieku kolhozā[5].
No 1977. gada līdz 1990. gadam bijis Valdemārpils izpildkomitejas priekšsēdētājs. Daudz darījis pilsētas sakārtošanā un attīstībā. Ar vietējo iedzīvotāju atbalstu sācis nopietni veidot novadpētniecības materiālu kolekciju[6].
Jau būdams smagi slims, turpināja novada materiālu sistematizēšanu un kārtošanu. Arī slimības laikā izmantoja katru iespēju aiziet uz novada muzeju, lai aprunātos par vēstures un novada pētniecības jautājumiem. Kad Ē. Prokopovičs vairs nespēja rakstīt, viņš tomēr turpināja darbu, ierunājot vajadzīgo un svarīgo materiālu diktofonā[7].
Daļa no Ērika Prokopoviča savāktajām vērtībām palikusi Talsu novada muzeja kolekcijā.
Atvadīšanās no Ērika Prokopoviča notikusi Valdemārpils baznīcas kapličā. Apglabāts Jelgavas Baložu kapos[8].
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
