Aina Margarēta Pūliņa
dz. 1930
sportiste
Dundadzniece. Piedalījusies un arī organizējusi dažādus sporta pasākumus, Eiropas senioru čempione augstlēkšanā. Strādājusi Ventspils slimnīcā.
Personiskā informācija
Dzimtais uzvārds ir Dzintare[1]. Tēvamājas – Dundagas pagasta „Dzintari”[2]. Par saviem vecākiem, Frici un Emīliju[3], A. Pūliņa stāsta[4]:
„[..] Papam Dundagā bija sekmīgs kokapstrādes uzņēmums. Viņš bija latviešu strēlnieks no 5. Zemgales pulka. Nācis no Sabiles puses, bet kā strēlniekam viņam Dundagā iedeva zemi. Mamma bija no Saunagciema. [..]”
1944. oktobrī A. Pūliņa un viņas ģimene ar kuģi „MS Gotland” devās bēgļu gaitās no Ventspils uz Vāciju[5]. Nometnēs nācies pārciest smagus dzīves apstākļus, un 1947. gadā A. Pūliņa nokļuva atpakaļ mājās; viņa norādījusi, ka „mājupceļš lopu vagonā ilga pusgadu, un visu šo laiku bija domas par to, ka viņus ved uz Sibīriju”[6].
[..] Neviens neko nepaskaidroja, pārtikām tikai no tā, ko varēja pārdot. Latvijā atgriezāmies caur Donbasu. Vienu rītu atmostamies... Tallinā! [..][7]
A. Pūliņa 1951. gadā absolvējusi Dundagas vidusskolu, 1953. gadā pabeigusi medicīnas māsu skolu Ventspilī[8].
Bija precējusies ar sportistu Maigoni Pūliņu, ir meita Alanda[9].
Darbība
Skolas gados nodarbojusies ar skriešanu, bijusi lauku jaunatnes sporta biedrības „Vārpa” izlases sastāvā[10]:
„[..] Izlasē startēju pieccīņā un apbraukāju visu Padomju Savienību. Braucu uz treniņu nometnēm, spartakiādēm, dažādiem mačiem. Manas disciplīnas pieccīņā bija augstlēkšana, tāllēkšana, barjeras, 200 metri un lode. [..]”
A. Pūliņa aizrāvusies arī ar riteņbraukšanu, slēpošanu, bijusi Ventspils čempione ātrslidošanā[11][12]. Tāpat nodarbojusies ar kalnu tūrismu un organizējusi skrējēju klubiņu un stafetes[13]. 1990. gada Eiropas meistarsacīkstēs senioriem Budapeštā gūta 1. vieta augstlēkšanā un 2. vieta tāllēkšanā[14].
Pēc medicīnas māsu skolas absolvēšanas strādājusi Dundagā, vēlāk apguvusi operāciju māsas praksi Rīgas 1. pilsētas slimnīcā. Darba mūžs galvenokārt aizvadīts Ventspils slimnīcas operāciju zālē, padomju laikos bijušas arī dežūras Ventspils velotrekā. A. Pūliņa medicīnā nostrādājusi līdz 80 gadu vecumam[15][16].
A. Pūliņa darbojusies arī kā gide[17]:
„[..] Pensionējoties no operācijas māsas darba Ventspilī, atgriezusies (..) Dundagā. Meita ierosinājusi nerimstošo enerģiju likt lietā, vedot viesus pa Slīteres rezervāta dabas takām un stāstot Dundagas vēsturi. [..]”
Avoti
[1] Portāls Bibliotēka.lv. (2023). Atskats uz tikšanos Dundagas bibliotēkā: Dzīves grāmata. biblioteka.lv. 03.04. Pieejams: https://www.biblioteka.lv/atskats-dzives-gramata/
[6] Portāls Bibliotēka.lv. (2023). Atskats uz tikšanos Dundagas bibliotēkā: Dzīves grāmata. biblioteka.lv. 03.04. Pieejams: https://www.biblioteka.lv/atskats-dzives-gramata/
[8] Blaua, L. (2020). Kustības dod dzīvei prieku. Ievas Stāsti, Nr. 19., 18.09. 26. lpp.
[9] Portāls Bibliotēka.lv. (2023). Atskats uz tikšanos Dundagas bibliotēkā: Dzīves grāmata. biblioteka.lv. 03.04. Pieejams: https://www.biblioteka.lv/atskats-dzives-gramata/
[11] Blaua, L. (2020). Kustības dod dzīvei prieku. Ievas Stāsti, Nr. 19., 18.09. 26. lpp.
[12] Brūvere, M. (1997). Katru dienu iesākt ar prieku. Talsu Vēstis, Nr. 121, 18.10. 3. lpp.
[13] Blaua, L. (2020). Esmu lepna uz saviem gadiem. Ievas Veselība, Nr. 18, 15. lpp.
[15] Blaua, L. (2020). Kustības dod dzīvei prieku. Ievas Stāsti, Nr. 19., 18.09. 26.–27. lpp.
[16] Blaua, L. (2020). Esmu lepna uz saviem gadiem. Ievas Veselība, Nr. 18, 15. lpp.
[17] Puķe, I. (2018). Aina Pūliņa, gide Dundagas pilī. Ir, Nr. 37, 13.–19.09. 48. lpp.
Attēls: Blaua, L. (2020). Kustības dod dzīvei prieku. Ievas Stāsti, Nr. 19., 18.09. 24. lpp.
Par Ainu Margarētu Pūliņu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
