Nikolajs Pūliņš

(Vandzene/Talsi)

(1901. gada 14. septembris – 1979. gada 23. marts)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, sporta lidotājs

Dzimis Talsos.[1] Par Pūliņu dzimtu Mērsraga novada pašvaldības tīmekļa vietnē rakstīts:[2]

"Pūliņi – jūrnieku un kuģīpašnieku dzimta, kas cēlusies no Upesgrīvas pagasta Uguņciema. Izsekojama kopš 18. gs. sākuma, kad baznīcas grāmatās un muižas revīzijas aktīs parādījušās ziņas par Reizu māju saimnieku Sīmani, kas miris 1778. g., un viņa sievu Līzi, kas mirusi gadu vēlāk 80. g. vecumā." 

Mācījies komercskolā.[3]

1917. gadā brīvprātīgi iestājies Rēveles Nāves bataljona jātnieku izlūkos. Tajā pašā gadā desanta uzbrukumā Monas salai ticis ievainots kājā un kritis vācu gūstā. No tā bēdzis četras reizes, taču neveiksmīgi. 1918. gadā ticis atbrīvots un atgriezies Rīgā.[4] 1918. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā.[5]

1919. gadā Skrundas rajonā kaujā pie Lēnes muižas, kad mūsu daļām draudējis ielenkums, Nikolajs Pūliņš ar vieglo ložmetēju niknā apšaudē izvirzījies ārpus mūsējo pozīcijām un apšaudījis pretinieku, noturēdams to uz vietas, līdz mūsu vienības atkāpušās uz jaunām pozīcijām. Pēc tam viņš atgriezies rotā, iznesdams līdzi ložmetēju.[6]

Pēc Rīgas atbrīvošanas dienējis 2. Ventspils kājnieku pulkā, bet vēlāk bijis tehniķis Aviācijas grupā. Bermontiešu uzbrukuma laikā dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulka smago ložmetēju rotā. Par drošsirdību ticis paaugstināts par seržantu. Pulkā palicis līdz brīvības cīņu beigām.[7]

1920. gadā ticis atvaļināts. Nikolajs Pūliņš sācis nodarboties ar lidmašīnu būvi. 1923. gadā konstruējis un uzbūvējis divplāksni "Sprīdītis", ar kuru veicis demonstrācijas lidojumus. 1926. gadā pabeidzis divvietīgas lidmašīnas "Ikars 3A" būvi. 1925. gadā ticis uzņemts kara aviācijas skolā, kur gadu vēlāk ieguvis lidotāja tiesības. Nikolajs Pūliņš pirmais ieguvis privātā lidotāja tiesības Latvijā un saņēmis starptautiskā lidotāja apliecību Nr. 1. 1928. gadā beidzis arī pirmā privātā aviācijas angāra būvi Latvijā.[8]

Mērsraga novada pašvaldības tīmekļa vietnē par Nikolaju Pūliņu rakstīts:[9]

"Nikolajs Pūliņš bija pirmais Latvijas sporta lidotājs un lidmašīnu būvētājs pēc neatkarības atgūšanas 1919. gadā. [..] 1928.gada vasarā N. Pūliņš bija pietiekami drošs, lai lidotu uz Mērsragu. Satiksmes ministrijas Gaisa transporta nodaļa reģistrēja lidojumu uz Mērsragu, kā veiksmīgu "Ikara" lidošanas spēju pārbaudi. Bez tam Pūliņš izturēja pilota kvalifikācijas pārbaudi. Rezultātā "Ikars" tika reģistrēts kā Latvijā pirmā civilā lidmašīna ar imatrikulācijas burtiem YL-AAA, bet Pūliņš saņēma starptautiskā lidotāja pirmo civilā pilota licenci Nr.1."

1935. gadā Nikolajs Pūliņš uzbūvējis lidmašīnu “Zilais putns”. Sekojuši vēl daudzi lidojumi un avarējušo lidmašīnu „Zilais putns” nomainījis „Zilais putns  I”, tad  „Zilais  putns  II”, uzlabojot  un  modernizējot  katru  nākošo  modeli. 1936. gadā  Nikolajs Pūliņš  pārdevis „Zilo  putnu  II”  un  beidzis  savas  sporta  lidotāja gaitas.[10]

Nikolajam Pūliņam tikusi piešķirta jaunsaimniecība Cīravas pagastā.[11]

1926. gadā saņēmis Lāčplēša Kara ordeni par cīņu 1919. gada 7. februārī pie Lēnes muižas.[12]

Atmiņas  par  sava  laikabiedra  un drauga Nikolaja Pūliņa aizraušanos ar lidmašīnu konstruēšanu un lidojumiem, viņa panākumiem un neveiksmēm, uzrakstījis pazīstamais latviešu lidmašīnu konstruktors un projektētājs  Kārlis  Irbītis  1997. gadā izdotajā grāmatā „Latvijas aviācija un tās pionieri”.[14]

Miris Zviedrijā.[15]

Talsu Galvenās bibliotēkas sagatavotajā materiālā “Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos” par Pūliņu dzimtu rakstīts:[16]

"Lielās Pūliņu dzimtas piederīgie atceras savu drosmīgo radinieku [Nikolaju Pūliņu] un lepojas ar viņu. 2008. gada 1. jūlijā notika pirmais Pūliņu dzimtas salidojums, kurā piedalījās ap 120 šīs dzimtas pārstāvji no Somijas, Zviedrijas, Īrijas, no visas Latvijas. Virtuālus sveicienus  atsūtīja  Amerikā  un  Kanādā  dzīvojošie.  Uguņciema  Reizu mājās (nodedzinātas), kur dzimtas sākotne, vērpās atmiņas, sirdis pildīja lepnums un prieks."



[1] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1247 [Sk. 08.06.2021.].

[2] Mērsraga novada pašvaldība. Konference “Pūliņu dzimtas devums Latvijas kuģniecības un aviācijas attīstībā” Jūras svētkos. Pieejams: http://www.mersrags.lv/?ct=pasakumi&fu=read&id=367 [Sk 08.06.2021.].

[3] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1247 [Sk. 08.06.2021.].

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Mērsraga novada pašvaldība. Konference “Pūliņu dzimtas devums Latvijas kuģniecības un aviācijas attīstībā” Jūras svētkos. Pieejams: http://www.mersrags.lv/?ct=pasakumi&fu=read&id=367 [Sk 08.06.2021.].

[10] Talsu Galvenā bibliotēka (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 81.-83.lpp.

[11] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1247 [Sk. 08.06.2021.].

[12] Turpat.

[13] Talsu Galvenā bibliotēka (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 83.lpp.

[14] Turpat.

[15] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1247 [Sk. 08.06.2021.].

[16] Talsu Galvenā bibliotēka (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 83.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta