Dzimis Ārlavā. Piedalījies Ziemsvētku kaujās Tīreļpurvā, darbojies kā krimināluzraugs Talsos. Apglabāts Sukturu kapsētā.
Personiskā informācija
Dzimis Ārlavas „Ošos”. Cits publicitātē atrodams dzimšanas datuma variants: 1896. gada 12. aprīlis.
Vilis Puriņš ir vēlākās mākslinieces, tēlnieces Valdas Malējas-Blunavas (dzimušas Liepiņa) tēvs. Viļa Puriņa biogrāfiju – nepārtraukto dzīves vietu maiņu – vislabāk ļauj izprast Mākslinieces Rutas Čaupovas raksts „Valdas Malējas ceļš tēlniecībā – atmiņas, darbi un panākumi” („Talsu Vēstis”, 1997, 16. augusts), kas ir stāstījums par mākslinieces bērnības laiku:
„Tēlniece augusi ģimenē, kur garīgām un kultūras vērtībām arvien ierādīta goda vieta. Viņas māmiņa bija skolotāja, tēvs – Latvijas valsts ierēdnis. Saistībā ar tēva darba norīkojumiem ģimenei itin bieži nācās mainīt dzīvesvietu. Pirmā bērnība, kuru māksliniece atceras, bija Liepājā, dzīvoklī Esperanto ielā. Gandrīz vai par tādu kā likteņa mājienu varētu uzskatīt to, ka ilgākus gadus Saldū bija lemts dzīvot gleznotāja Jaņa Rozentāla celtajā mājā ar mākslinieka darbnīcu. Pārceļoties uz Dundagu, radās neparastā iespēja dzīvot Dundagas pilī, teiksmaino nostāstu un noskaņu gaisotnē. Kā īpaša mantojuma vieta gan bērnības, gan jaunības laikā, gan tagad ir un paliek tēvamājas Oši Lubes pagastā. Ar lauku muižai līdzīgajām ēkām. Ar lielajiem, sargājošajiem, tālo senču iestādītajiem kokiem. Ar plašo skatu pāri tīrumiem uz Dundagas mežiem un Īves vējdzirnavām. (..) Tēlnieces tuvākos un tālākos rados vienmēr bijuši kultūras interesēs un darbībā rosīgi, līdzdalīgi cilvēki. No pusauga meitenes pārdzīvojumiem un vērojumiem atmiņā dzīvi glabājās iespaidi, kas gūti tēlnieces vecmāmiņas, viņas tēva mātesbrāļa – pazīstamā diriģenta un kritiķa Ernesta Brusubārdas lauku mājās Anužos. Tie bija neaizmirstami mirkļi, kad Anužos viesojās komponists Jānis Zālītis, diriģents profesors Ābele ar kundzi, arī citi literāti un mūziķi.”
Liela dzīves daļa saistīta ar Dundagu. Taču sava īsā mūža beigu daļā viņa mājas ir Laucienes pagasta „Josti” (no I. Tamsona zemāk citētā materiāla). Beidzis Rojas jūrskolu, bet drīz aizgājis policijas dienestā.
Imants Tamsons grāmatā „Sargā savu tēvu zemi” (A. Pelēča lasītava, 2013) stāsta:
„Ventspils apriņķa policijas Dundagas iecirkņa priekšnieks Vilis Puriņš bija apmeties Ārlavas „Ošos”. (..) Boļševiku laikā viņš uzturējies savās mājās, kur 1941. gada 28. maijā to apcietināja. V. Puriņš mira mocekļa nāvē Talsu čekas moku pagrabos Talsos Lielā ielā 31 (bijušajā milicijas ēkā) jau jūnijā, tomēr piederīgie vēl to nezināja. Tikai 1941. gada augustā atklājās, ka viņš jau sen miris. Čekisti viņu bija aprakuši Laucienes pagastā mežā pie Ozolu kroga, apmēram puskilometru no ceļa. Šo kapa vietu izdevās atklāt tikai 1942. gada pavasarī. Puriņa bēres notika 1942. gada 13, jūnijā. Šķirstu ar viņa mirstīgajā atliekām no Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas izvadīja draudzes mācītāji Jānis Saulītis ar Ārlavas draudzes mācītāju Bērziņu (piebilde: tieši tā rakstā lasāms: bez personvārda vai personvārda saīsinājuma). Baznīcā solo dziesmas nodziedāja Irmgarde Brusubārda un Aleksandra Kiršteina dubultkvartets. Pie Laucienes pagasta „Jostiem”, V. Puriņa mājām, bēru procesija uz brīdi apstājās un devās tālāk uz Sukturu kapsētu. Mācītājs J. Saulītis savos atvadu vārdos pieminēja aizgājēju kā nelokāmu latviešu patriotu, kurš „cīnījās jau strēlnieku pulkos un vēlāk tik daudzus gadus apzinīgi pildīja savu darbu policijā, līdz ļaunā čekas vara to atrāva no mūsu vidus. Viņš nebēguļoja, jo nevēlējās, lai viņa dēļ ciestu sieva un mazā meitiņa (Valda; precēta Malēja-Blunava, tēlniece, dzimusi 1927. gada 19. jūlijā Kandavā, Mūžībā aizgājusi 2004. gada 2. martā; apglabāta Ārlavas kapos).”
Vilis Puriņš apglabāts Sukturu kapsētā (Lībagu pagasts). Kapa vieta atrasta 1942. gada pavasarī; bēres notikušas 13. jūnijā.Darbība
Policijas dienestā darbojies 22 gadus.
1916 un 1917. gadā – Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, bet 1919. un 1920. gadā – Talsu komandantūras karavīrs.
Laikā no 1926. gada līdz 1940. gadam V. Puriņš darbojas Aizsargu organizācijā.
1939. 20. septembrī iecelts par Ventspils Aizsargu pulka Bataljona (II) adjutantu un Ventspils apriņķa iecirkņa priekšnieku.
V. Puriņš bijis Dundagas lauksaimniecības biedrības Revīzijas komisijas priekšnieks, Latvijas Sarkanā Krusta Dundagas nodaļas Revīzijas komisijas loceklis, Dundagas sadraudzīgās biedrības Revīzijas komisijas loceklis, Latvijas aerokluba Dundagas nodaļas valdes loceklis.
Bijis Latvijas aerokluba Dundagas nodaļas valdes loceklis.
1916 un 1917. gadā – Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, bet 1919. un 1920. gadā – Talsu komandantūras karavīrs.
Laikā no 1926. gada līdz 1940. gadam V. Puriņš darbojas Aizsargu organizācijā.
1939. 20. septembrī iecelts par Ventspils Aizsargu pulka Bataljona (II) adjutantu un Ventspils apriņķa iecirkņa priekšnieku.
V. Puriņš bijis Dundagas lauksaimniecības biedrības Revīzijas komisijas priekšnieks, Latvijas Sarkanā Krusta Dundagas nodaļas Revīzijas komisijas loceklis, Dundagas sadraudzīgās biedrības Revīzijas komisijas loceklis, Latvijas aerokluba Dundagas nodaļas valdes loceklis.
Bijis Latvijas aerokluba Dundagas nodaļas valdes loceklis.
Apbalvojumi
1938. apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru, bet 1939. gada 15. maijā apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu.
Avoti
Imanta Tamsona grāmatā izlasāmas sīkākas ziņas par to, kas notika čekas pagrabos, kā arī stāsts par Viļa Puriņa brāli Arvīdu Puriņu, kurš dzīvojis Laidzes pagasta „Līčos” un arī aizgājis mocekļa nāvē.
Par Vili Puriņu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
