literatūrzinātniece, teātra kritiķe
Silvijas Radzobes pseidonīmi - Dāvis Drudzis, Hanss
Pastarps.[1]
Dzimusi Talsos ceļu meistara un grāmatvedes ģimenē. Brālis
– Jānis, māsa – Dace. Pieņēmusi audzināšanā māsasmeitu Zani Radzobi, kas arī ir
teātra kritiķe.[2]
Mācījusies Talsu vidusskolā. No 1968. gada līdz 1973. gadam
studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.[3]
Strādājusi Limbažu vidusskolā par latviešu valodas un literatūras
skolotāju. No 1974. gada līdz 1980. gadam strādājusi par redaktori izdevniecībā
“Liesma” Kritikas un literārā mantojuma redakcijā. No 1980. gada līdz 1991.
gadam – par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un
literatūras institūta teātra, mūzikas un kinomākslas sektorā.[4]
1991. gadā sākusi strādāt Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē par
pasniedzēju. Kopš 1999. gada – Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes
profesore, Teātra un kino katedras vadītāja, Latviešu literatūras katedras
vadītāja.[5]
Iedibinājusi teātra kritiķu un teātra zinātnieku
izglītošanu Filoloģijas fakultātē.[6]
Profesore no 1998. gada, filoloģijas zinātņu doktore kopš
1993. gada, mākslas zinātņu habilitētā doktore kopš 1997. gada, Zinātņu akadēmijas
korespondētājlocekle kopš 2002. gada.[7]
Teātra darbinieku savienībā kopš 1978. gada. Rakstnieku
savienībā kopš 1983. gada.[8]
Pirmā publikācija bijusi laikrakstā “Literatūra un Māksla”
- intervija ar aktrisi Astrīdu Kairišu 1973. gadā.[9]
Kopumā publicējusi vairāk nekā 1000 rakstu un recenziju par teātri.[10]
Sarakstījusi vairākas grāmatas, piemēram, “Cilvēks un laiks
Gunāra Priedes lugās” 1982. gadā, “Brošūra par manu naidu” 1990. gadā. Arī daudzu
monogrāfiju autore. Sarakstījusi vairākas nodaļas kolektīvā zinātniskā
monogrāfijā “Rīgas Krievu drāmas teātris” 1983. gadā.[11]
Bijusi almanaha “Teātris un dzīve” sastādītāja.[12]
Bijusi līdzautore 1993. un 1995. gadā izdotajām kolektīvajām monogrāfijām –
“Latvijas teātris. 70. gadi” un “Latvijas teātris. 80. gadi”. Bijusi arī idejas
autore, projekta vadītāja, zinātniskā redaktore un nodaļu autore kolektīvās
monogrāfijās “20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā” un “Teātra režija
Baltijā”, kas izdotas 2002. un 2006. gadā.[13]
Apgādā „Zinātne” 2011. gadā iznākusi Silvijas Radzobes
grāmata "Uz skatuves aiz kulisēm”, kurā plaši stāstīts par dzīves laiku Talsos,
par atsevišķiem no bērnības un jaunības laika atmiņā uz mūžu palikušiem
cilvēkiem, par pilsētas izskatu lakā, kad te dzīvots.[14]
2018. gadā tika izdota Silvijas Radzobes sastādītās grāmatas “100 izcili
Latvijas aktieri” 1. un 2. daļa.[15]
Piedalījusies kā lektore Talsu rajona literātu apvienības
Rakstniecības skolā 2006. gadā.[16]
2007. gadā ieguvusi Baltijas Asamblejas balvu mākslā par
ieguldījumu grāmatas “Teātra režija Baltijā” sagatavošanā.[17]
2017. gadā ieguvusi dzejnieka Aleksandra Čaka vārdā nosaukto balvu par
ieguldījumu Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas
pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā. Silvija Radzobe balvu
saņēmusi par grāmatām “Kosmopolītu lieta” un “Aleksandrs Čaks”.[18]
Silvija Radzobe mirusi 2020. gada 21. aprīlī – īsi pirms
savas 70. dzimšanas dienas.[19]
2020. gada 23. augustā sporta hallē “Cēsis” mākslas
festivāla “Cēsis” ietvaros notikusi teatrāla performance – Silvijai Radzobei
veltīta basketbola spēle. Silvija Radzobe mūžībā devusies 2020. gada 21. aprīlī
un Covid-19 pandēmijas ietekmē atvadas izvērtušās diskrētas un personīgas.
Tādēļ festivāls un Latvijas teātru aktieri, godinot un pieminot spilgto
personību, veltījuši performanci, kurā apvienojuši Silvijas Radzobes trīs
pēdējo gadu lielās mīlestības - teātri, dālijas un basketbolu.[20]
[1] Literatura.lv. Silvija Radzobe. Pieejams: https://www.literatura.lv/lv/person/Silvija-Radzobe/871967 [sk. 17.12.2020.].
[2] Lapsa Māra. Teātrim uzticīgā //
Talsu Vēstis, Nr.23 (2007. gada 28. decembris), 7.lpp.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Literatura.lv. Silvija Radzobe. Pieejams: https://www.literatura.lv/lv/person/Silvija-Radzobe/871967
[6] Lapsa Māra. Teātrim uzticīgā //
Talsu Vēstis, Nr.23 (2007. gada 28. decembris), 7.lpp.
[7] Turpat.
[8] Latvijas Radošo savienību padome. Silvija Radzobe. Pieejams: http://www.makslinieki.lv/profile/256/
[9] Lapsa Māra. Teātrim uzticīgā //
Talsu Vēstis, Nr.23 (2007. gada 28. decembris), 7.lpp.
[10] Šenberga Gunta. Tālāk aiz
kulisēm // Ieva (2013. gada marts), 32.lpp.
[11] Lapsa Māra. Teātrim uzticīgā //
Talsu Vēstis, Nr.23 (2007. gada 28. decembris), 7.lpp.
[12] Literatura.lv. Silvija Radzobe. Pieejams: https://www.literatura.lv/lv/person/Silvija-Radzobe/871967
[13] Lapsa Māra. Teātrim uzticīgā //
Talsu Vēstis, Nr.23 (2007. gada 28. decembris), 7.lpp.
[14] Radzobe, S. (2011). Uz skatuves aiz
kulisēm.
[15] Radzobe, S. (Sast.) (2018). 100
izcili Latvijas aktieri.
[16] Kārkluvalka Ilze. Maza spraudziņa teātra kritikas lauciņā // Talsu Vēstis, nr.50 (2006. gada 29. aprīlī), 3.lpp.
[17] Lūsiņa Inese. Silvijai Radzobei
piešķirta Baltijas Asamblejas balva // Diena, Nr.252 (2007. gada 27.
oktobris), 5.lpp.
[18] Lsm.lv (2017). Čaka balvu šogad saņem Silvija Radzobe, Māris Subačs un
Mārīte Rukmane. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/caka-balvu-sogad-sanem-silvija-radzobe-maris-subacs-un-marite-rukmane.a255277/
[19] Jundze Arno. No Silvijas
Radzobes atvadoties // Neatkarīgā, Nr.79 (2020. gada 23. aprīlis),12.lpp.
[20] Satori.lv (2020). Teatrāla performance – Silvijai Radzobei veltīta
basketbola spēle. Pieejams: https://satori.lv/event/teatrala-performance-silvijai-radzobei-veltita-basketbola-spele
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta