skolotājs un zinātnes
darbinieks, profesors
Dzimis Vandzenē.[1]
Mācījies Vandzenes pagasta skolā. Pēc tam Talsu apriņķa skolā. Vēlāk iestājies Jelgavas reālskolā un to pabeidzis 1892. gadā. Uzreiz pēc tam iestājies Rīgas politehniskā institūta mehānikas nodaļā.[2]
1898. gadā uzreiz pēc studiju beigšanas sācis strādāt par konstruktoru Sormovas fabrikās. Pēc tam strādājis Drempelmaņa mašīnu fabrikā Rēvelē par darbnīcas inženieri. 1899. gadā pieņemts par konstruktoru Sīmensa un Halskes sabiedrības Krievijas elektrotehniskajās fabrikās Pēterpilī (Sanktpēterburga). 1902. gadā ticis iecelts par konstrukcijas nodaļas vadītāja palīgu, bet 1904. gadā par vadītāju. Laikā no 1906. gada līdz 1918. gadam vadījis "Sīmensa un Halskes”, kā arī "Sīmensa un Šukerta” firmu fabrikas Pēterpilī.[3]
No 1904. gada līdz 1914. gadam katru gadu vairākus mēnešus devies studēt, galvenokārt uz Vāciju un Austriju.[4]
1919. gadā devies uz Rīgu. Bijis rūpniecības departamenta direktora vietnieks. Kā Latvijas Universitātes organizācijas komitejas loceklis piedalījies Universitātes dzīves izveidošanā. Kopš Latvijas Universitātes dibināšanas bijis docents mehānikas fakultātē.[5]
1923. gadā finanšu ministrs uzdevis Kārlim Rezevskim sastādīt Doles spēka stacijas izbūves projektu, ko viņš pabeidzis 1925. gadā. Vēlāk viņš vadījis arī Rīgas pilsētas uzņēmumu nodaļu. 1926. gadā ticis ievēlēts par Dr. ing. h. c., bet 1927. gadā – par tehnoloģiju katedras profesoru. Kopš Latvijas Universitātes dibināšanas bijis arī organizācijas un Universitātes padomes loceklis, kā arī mehānikas fakultātes dekāns.[6]
Kārlis Rezevskis publicējis vairākus zinātniskos darbus. 1935. gadā ticis izdots viņa darbs "Tehnika un enerģija saimniecībā”.[7]
Apbedīts Rīgā, Meža kapos.[8]
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
