Dzidra Ritenberga
(Dundaga /Talsi)

(1928. gada 29. augusts – 2003. gada 9. marts)

 aktrise, kino režisore

Dzimusi Dundagas pagasta Mežildzeres Mazpaņos. Vecāki: Arturs un Pailīne. 1943. gadā beigusi Talsu pilsētas pamatskolu. 1943./44. mācību gadā ir Talsu ģimnāzijas skolniece, taču ģimnāziju Talsos nepabeidz, jo pārceļas uz dzīvi Rīgā. Īsi par Dz. Ritenbergas mācību laiku Talsu ģimnāzijā lasāms E. Šmeltes un I. Tamsona kopīgi radītajā grāmatā “Talsu ģimnāzija: pirmie trīsdesmit” :

“Tā laika klases biedrenes atceras Dzidras aktrises talantu un viņas pārliecinošo „ģībšanu”, kad stundā izsaukta atbildēt uzdoto, bet nesagatavoto mācību vielu.”[1]

1948. gadā Dz. Ritenberga beigusi Drāmas teātra studiju, 1974. gadā – Latvijas Valsts konservatorijas Režisoru nodaļu. 1948. gadā uzsākusi aktrises karjeru Liepājas teātrī, kur tēloja tādās izrādēs kā "Liela brēka, maza vilna” (Viljams Šekspīrs, 1950) un "Skroderdienas Silmačos” (Rūdolfs Blaumanis, 1956). 1957. gadā pārgājusi darbā uz Rīgas Krievu drāmas teātri. Laikā no 1962. līdz 1975. gadam viņa bijusi arī K. Staņislavska Maskavas drāmas teātra aktrise. Strādājusi par režisori Rīgas kinostudijā, kur piedalījusies 8 filmu uzņemšanā un nospēlējusi ap 80 lomu. Viņa bijusi režisore tādām filmām kā “Trīs minūšu lidojums”, “Vakara variants”, “Pats garākais salmiņš” un citām[2].

Popularitāti Dz. Ritenberga ieguvusi tieši ar spilgtajām lomām kino, piemēram, filmās “Atbalss”, “Malva”, “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Durvis, kas tev atvērtas”. 1957.gadā aktrise apbalvota ar Venēcijas kinofestivāla balvu par galvenās lomas atveidošanu filmā “Malva”. 1960.gadā Dz. Ritenberga saņem LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces gada nosaukumu. 1957. gadā Dzidra Ritenberga saņem Volpi kausu Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā par labāko lomu filmā „Malva”. Viņa ir vienīgā latviešu aktrise, kura jebkad saņēmusi šo prestižo balvu.[3]Laikā no 1960. – 1965. gadam precējusies ar aktieri Jevgeņiju Urbanski. Abu meita Jevgeņija dzimusi 1966. gada 11. februārī  jau pēc tēva nāves. [4]

Materiāls par Dzidru Ritenbergu iekļauts 2012. gadā Liepājā iznākušajā grāmatā „Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca”. Ilze Kārkluvalka 1993. gada 28. augusta numurā publicējusi rakstu „…Nu mans kamols gadiem biezs”, kas veidots, publicējot fragmentus no Dzidras Ritenbergas atmiņām.

Apglabāta Rīgas Meža kapos.

Par Dzidru Ritenbergu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2026

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta