Fricis Rode
05.09.1887.–04.02.1967.
aktieris, režisors
Dzimis Iģenē. Ilgus gadus strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī un Liepājas teātrī. Miris Tukumā.
Personiskā informācija
Dzimis Talsu apriņķa Iģenes „Rangu” mājās mehāniķa ģimenē[1]. Mācījies Garlenes skolā[2], vēlāk Rīgā apmeklējis Torņkalna latviešu palīdzības biedrības skolu, pabeidzis ģimnāziju. Studējis Kazaņas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē[3].
Bija pensionējies Rūjienā, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Tukumā, kur 1967. gada 4. februārī aizgāja mūžībā[4].
„Fricis Rode, (..), klusas dabas cilvēks. Tas neplātās un ar sevi nelielās. Prot pa klusam visas lietas nokārtot. Nav bez talanta, izmanto visu, ko redzējis, noskatījies un izlasījis. [..] Kolēģi stāsta, ka R. bijis precējies ar bagātu sievu, bet šķīries, uzticīgs tikai mākslai.”[5]
Darbība
F. Rode no 1904. gada līdz 1910. gadam bija aktieris Rīgas Latviešu teātrī, taču sešu sezonu laikā nozīmīgas lomas tur spēlējis maz. No 1910. līdz 1911. gadam piedalījās Krievu Drāmas teātrī, pēc tam devās studiju ceļojumā uz Maskavu un aktiera gaitas turpināja Krievijas teātros[6][7].
1921. gadā atgriezās Latvijā un līdz 1926. gadam strādāja par režisoru Latvijas Nacionālajā teātrī, kur kopumā režisēja 33 latviešu un ārzemju lugas[8]. Nacionālajā teātrī F. Rode kā režisors debitēja ar Valdemāra Damberga komēdiju „Ziedu viesulī”[9], savukārt 1922. gadā viņš „pirmo reiz bija iedalījis sev galveno lomu lugā, tā demonstrēdams savas tēlotāja dāvanas” (Arvīda Jernefelta 5 cēlienu drāmā „Titus, Jeruzalemes izpostītājs”)[10]. Pirmais F. Rodes iestudējums Nacionālajā operā – Jāņa Mediņa opera „Sprīdītis”[11].
Bijis arī mākslinieciskais direktors un režisors Liepājas teātrī (1926–1934). Zigurds Akmentiņš norāda[12]:
„[..] darbību Liepājā Fricis Rode uzsāka ar vērienīgu Raiņa „Jāzepa un viņa brāļu” iestudējumu. Šajos gados vispār meistars daudz pievērsies latviešu autoru darbiem, kuru starpā īpašu vietu ieņēma plašu un sarežģītu brīvdabas iestudējumu veidošana. [..]”
1929. gada janvārī, atzīmējot savu 25 gadus ilgo karjeru, F. Rode piedalījās Gogoļa komēdijas „Revidents” izrādē[13], taču no Liepājas teātra viņš atvadījies ar Franca Lehāra opereti „Grāfs Luksemburgs”[14]. F. Rode, par spīti sliktajam veselības stāvoklim, turpināja darbu teātra jomā, vadīdams režijas „gan Rīgā, gan perifērijā un Ceļojošā teātrī”. Tāpat viņš strādājis Rūjienas kultūras namā[15], bijis pedagogs Zeltmata Latvju dramatiskajos kursos[16].
Avoti
[1] Tooms, V. (2012). Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca. Liepāja: Biedrība „Optimistu pulks”. 267. lpp.
[3] Tooms, V. (2012). Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca. Liepāja: Biedrība „Optimistu pulks”. 267. lpp.
[4] (bez aut.). (1967). Miruši kultūras darbinieki. Laiks, Nr. 19, 08.03. 4. lpp.
[5] (bez aut.). (1929). Mūsu jubilāri. Aizkulises, Nr. 4, 25.01. 4. lpp.
[7] Tooms, V. (2012). Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca. Liepāja: Biedrība „Optimistu pulks”. 267. lpp.
[8] Turpat.
[9] (bez aut.). (1921). Mākslas dzīve. Latvis, Nr. 17, 20.09. 3. lpp.
[10] Jeger-Freimane, P. (1923). Marijas Leiko viesizrādes Nacionālā teātrī. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1. 01.01. 88. lpp.
[11] Arnolds, J. (1927). Mūzika. Ilustrēts Žurnāls, Nr. 2, 01.02. 68. lpp.
[12] Akmentiņš, Z. (2005). Par maniem kolēģiem. Liepāja: LiePA. 100. lpp.
[13] (bez aut.). (1929). Skatuve. Māksla. Latvju Grāmata, Nr. 1, 01.01. 46. lpp.
[14] Tooms, V. (2012). Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca. Liepāja: Biedrība „Optimistu pulks”. 267. lpp.
[15] (bez aut.). (1967). Miruši kultūras darbinieki. Laiks, Nr. 19, 08.03. 4. lpp.
[16] Tooms, V. (2012). Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca. Liepāja: Biedrība „Optimistu pulks”. 267. lpp.
Attēls: „Klio”. (1922). Režisors Fricis Rode. Ilustrēts Žurnāls, Nr. 1, 01.01. 12. lpp.
Par Frici Rodi kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
