gleznotājs, skolotājs
Dzimis Lībagu pagasta Alkšņos. Saimnieka Friča Šprunka ģimenē[1].
Šprunku ģimeni var uzskatīt par vienu no kultūras tradīciju veidotājām savā apkārtnē[2]. Šprunku ģimene aktīvi piedalījusies 1905.gada revolūcijas notikumos. Alkšņu mājas pirtiņā tapuši Soda priedē un citur Talsos uzvelkamie karogi[3]. Mācījies Stendes pagastskolā. Beidzis Talsu pilsētas skolu, mācījies V. Blūma mākslas skolā Rīgā (1910. gadā), vēlāk Pēterburgā Štiglica zīmēšanas skolā (1913 – 1914).
Laikraksta „Talsu Vēstis” 1992. gada 17. decembra numurā publicēts Ritas Kronbergas raksts, kur lasāms:
"Grūts un sarežģīts bija laiks, kurā veidojās K. Šprunka radošā personība. Dažādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē viņam nav bijis iespējams pilnībā iegūt profesionālo izglītību, tāpat kā nebija lemts nodzīvot pilnu cilvēka mūžu; viņš mira 50 gadu vecumā 1942. gada 9. martā trimdā Andižanā”
Šo rakstu vērts atkal un atkal pēc daudziem gadiem pārlasīt un turēt neaizmiršanas attālumā, jo sniedz ieskatu Kārļa Šprunka personībā, skolotāja darba ikdienā un saskarsmē ar citām tā laika Talsu personībām[4].
Iesaukts krievu armijā. Kaujā pie Tannenbergas (Austrumprūsijā) zaudējis kreiso roku un arī nonācis vācu gūstā. Apmainot ievainotos gūstekņus nonācis Pēterburgā, kur līdz 1918. gadam turpinājis mākslas izglītību, mācoties Ķeizariskajā Mākslas veicināšanas biedrības skolā, iegūstot zīmēšanas skolotāja tiesības[5].
1919. gadā kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Bijis zīmēšanas skolotājs Stendes Renču ciema skolā. Talsu pilsētas pamatskolā sāka strādāt 1920.gadā par zīmēšanas skolotāju. Vadījis zīmēšanas pulciņu. Viņa skolnieki bijuši Kārlis Sūniņš, Kārlis Freimanis, Līze Dzeguze un citi vēlāk pazīstami mākslinieki[6].
Gleznojis vietējām teātra izrādēm dekorācijas. Piedalījies Talsu novada mākslas izstādēs 1929., 1933., 1935., 1939. gadā ar zīmējumiem un gleznojumiem eļļā , zīmuļa un ogles tehnikās. Gleznojis galvenokārt ainavas. Pie dzimtām mājām Alkšņi izveidojis dabas parku, projektējis savu dzīvojamo māju " Saulaines’’ (1928. gadā), izveidojis interjerus, mēbeles[7].
Kārlis Šprunks miris trimdā Andižanā, Uzbekijā[8].
[1] Rita Kronberga. Atcerēsimies kultūras darbinieku Kārli Šprunku.// Talsu Vēstis, 1992.gada 17.decembris, Nr.142, 2.lpp.
[2] Turpat.
[3] Padomju Karogs (Talsi), Nr.14 (01.02.1986) (periodika.lv) [skatīts 08.12.2022]
[4] Rita Kronberga. Atcerēsimies kultūras darbinieku Kārli Šprunku.// Talsu Vēstis, 1992.gada 17.decembris, Nr.142, 2.lpp.
[5] Māksla un arhitektūra biogrāfijās : enciklopēdija / atb.red. A.Vanaga. - Rīga : Preses nams, 2000. - 256 lpp. : il. 3.sēj. R - V., 168.-169.lpp.
[6] Rita Kronberga. Atcerēsimies kultūras darbinieku Kārli Šprunku.// Talsu Vēstis, 1992.gada 17.decembris, Nr.142, 2.lpp.
[7] Māksla un arhitektūra biogrāfijās : enciklopēdija / atb.red. A.Vanaga. - Rīga : Preses nams, 2000. - 256 lpp. : il. 3.sēj. R - V., 168.-169.lpp.
[8] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
