Madara Saidī Ndure (Palameika)
18.06.1987.
bijusī šķēpmetēja
Dzimusi Talsos. Latvijas rekordiste šķēpmešanā (66,18 m). Piedalījusies vairākās valsts un pasaules mēroga sacensībās, profesionālo karjeru noslēdza 2024. gadā.
Personiskā informācija
Dzimusi Talsos. Madaras tēvs Gints Palameiks bija viņas treneris, māte Agnese Palameika ir sporta pedagoģe. Ir māsas Eva un Baiba[1]. Madara par attiecībām ar savu tēti stāsta[2]:
„Viņš ir mans treneris un mans labākais draugs. Cita trenera man nav bijis. Pati jau jūtu, ka kopā ar viņu varbūt neesmu vienmēr tik disciplinēta, kā vajadzētu, toties viņš zina mani visos sīkumos, un nekādas atrunas par to, ka kaut ko nevaru, vispār nepastāv.”
Mācījusies Valdemārpils vidusskolā un Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātē[3][4]. Septiņus gadus apmeklējusi Valdemārpils Mūzikas skolas kora klasi, kur dziedājusi un spēlējusi klavieres[5]. Madara šķēpa mešanā sākusi trenēties deviņu gadu vecumā[6], hobiju līmenī nodarbojās ar augstlēkšanu, lodes grūšanu, vingrošanu[7].
Precējusies ar Norvēģijas sprinteri Džaisumu Saidī Nduri (Jaysuma Saidy Ndure), 2024. gadā dzimusi abu meita Safija[8].
Darbība
Desmit gadu vecumā piedalījās savās pirmajās šķēpmešanas sacensībās un treniņnometnē Rojā[9]. Kā atzinis tēvs un treneris Gints, Madaras liktenis
„šķēpmešanas virzienā pagriezās”
nometnes dēļ[10].
Panākumi lielākajās sacensībās
Olimpiskās spēles
2012. g. Londonā – 8. vieta (60,73 m)[11]
2016. g. Riodežaneiro – 10. vieta (60,14 m)[12]
2020. g. Tokijā – 11. vieta (58,70 m)[13]
Pasaules čempionāts vieglatlētikā
2009. g. Berlīnē – 27. vieta (52,98 m)[14][15]
2011. g. Tegu – 11. vieta (58,08 m)[16]
2013. g. Maskavā – 27. vieta (53,70 m)[17]
2015. g. Pekinā – 13. vieta (62,17 m)[18]
2017. g. Londonā – 21. vieta (59,54 m)[19]
2019. g. Dohā – 18. vieta (59,95 m)[20]
2022. g. Jūdžinā – 13. vieta (58,61 m)[21]
Eiropas čempionāts vieglatlētikā
2010. g. Barselonā – 8. vieta (60,78 m)[22]
2012. g. Helsinkos – 8. vieta (56,82 m)[23]
2014. g. Cīrihē – 4. vieta (62,04 m)[24]
2016. g. Amsterdamā – 7. vieta (60,39 m)[25]
2018. g. Berlīnē – 9. vieta (57,98 m)[26]
2022. g. Minhenē – 9. vieta (56,55 m)[27]
Eiropas U23 čempionāts vieglatlētikā
2007. g. Debrecenā – 3. vieta (57,07 m)
2009. g. Kauņā – 1. vieta (64,51 m)[28]
2016. gada Dimanta līgas pēdējā posmā Briselē izcīnīta uzvara un labots arī Latvijas rekords (66,18 m), tādējādi nodrošinot uzvaru sezonas kopvērtējumā. Tas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās[29].
Karjeru šķēpmešanā noslēgusi 2024. gadā, kā galveno iemeslu minot veselības problēmas[30].
Apbalvojumi
Talsu sporta nama sarīkojumā „Sporta laureāts 2007” nopelnījusi titulu „Gada sportiste 2007”[31]; par labāko sportisti atzīta arī 2011.[32] un 2013.[33]
gadā. 2010. gadā saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par 8. vietu Eiropas čempionātā[34].
„Gada balvas vieglatlētikā 2014” pasniegšanas ceremonijā Ādažos saņēmusi balvu kā Latvijas labākā vieglatlēte[35]; nominācijai
„Gada vieglatlēte”
izvirzīta 2022. gadā[36]. 2016. gada 18. novembrī, Latvijas valsts dzimšanas dienas svētkos, par izciliem un nozīmīgiem sasniegumiem sportā un Talsu novada vārda nešanu valstī un pasaulē saņēmusi Talsu novada Izcilības balvu[37].
Avoti
[1] Vītola, I. (2012). Roze un šķēps. Mājas Viesis, Nr. 8, 20.04. 8. lpp.
[2] Alksne, A. (2012). Viņa brauks uz Londonas olimpiādi. Stella, Nr. 7. 21. lpp.
[3] Ģērmane, A. (2015). Piesegusies ar segu. Māja, Nr. 37. 5. lpp.
[4] Heisters, K. (2015). Cenšas apvienot mācības ar sportu. Ventas Balss, Nr. 67, 08.04. 6. lpp.
[5] Alksne, A. (2012). Viņa brauks uz Londonas olimpiādi. Stella, Nr. 7. 20. lpp.
[6] Ģērmane, A. (2015). Piesegusies ar segu. Māja, Nr. 37. 5. lpp.
[7] Valdmane, I. (2003). Madara atgriezusies no Eiropas jaunatnes olimpiādes. Talsu Vēstis, Nr. 92, 12.08. 6. lpp.
[8] Delfi Life. (2024). Bijusī šķēpmetēja Madara Saidī Ndure kļuvusi par mammu. delfi.lv. 03.09. Pieejams: https://www.delfi.lv/life/56017194/attiecibas/120040931/bijusi-skepmeteja-madara-saidi-ndure-kluvusi-par-mammu
[9] Vītola, I. (2012). Roze un šķēps. Mājas Viesis, Nr. 8, 20.04. 8. lpp.
[10] Zemberga, K. (2016). Ģimenes ceļavārdi. Ievas Stāsti, Nr. 15, 22.07. 28. lpp.
[11] Caune, D. (sast.). (2012). Latvija Londonā. Rīga: Latvijas Olimpiskā komiteja. 175. lpp.
[12] Avotiņa, I. (2016). Madara Palameika ierindojas 10. vietā. Talsu Vēstis, Nr. 96, 22.08. 2. lpp.
[13] Sametis, A. (2021). Sporta karaliene skumst. Diena, Nr. 149, 09.08. 11. lpp.
[14] Staģis, A. (2019). Šķēpiem mirdzot. Rīga: Jumava. 428. lpp.
[15] Neimanis, P. (2010). Palameika grib stabilitāti. Ventas Balss, Nr. 16, 23.01., 7. lpp.
[16] Jurisons, E. (2011). Palameikai pietrūka pulvera. Latvijas Avīze, Nr. 171, 03.–05.09. 17. lpp.
[17] Druvietis, G. (2013). Mūzei līdz pasaules čempionāta finālam pietrūkst 10 centimetru. sportacentrs.com. 16.08. Pieejams: https://sportacentrs.com/vieglatletika/16082013-palameika_un_muze_pasaules_cempionata
[18] Galkins, G. (2015). Šķēpmetēja Ozoliņa iekļūst pasaules čempionāta finālā; Palameika paliek aiz svītras. lsm.lv. 28.08. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skepmeteja-ozolina-ieklust-pasaules-cempionata-finala-palameika-paliek-aiz-svitras.a143353/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme
[19] Jurisons, E. (2017).
„Nu kā tā var būt?” Latvijas Avīze, Nr. 151, 08.08. 12. lpp.
[20] Blumberga, A. (2019). Madara Palameika 18. vietā. Talsu Vēstis, Nr. 79, 04.10. 2. lpp.
[21] LSM.lv Ziņu redakcija, LTV Sports. (2022). Šķēpmetēja Mūze iekļūst finālā. Pasaules čempionāta vieglatlētikā dienas notikumi. lsm.lv. 21.07. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skepmeteja-muze-ieklust-finala-pasaules-cempionata-vieglatletika-dienas-notikumi.a466114/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme
[22] Heisters, K. (2010). Palameika – astotā Eiropā. Ventas Balss, Nr. `144, 31.07. 7. lpp.
[23] Avotiņa, I. (2012). Madara Helsinkos iegūst astoto vietu. Talsu Vēstis, Nr. 74, 02.07. 2. lpp.
[24] Jurisons, E. (2014). Pjedestāla pakājē. Latvijas Avīze, Nr. 156, 18.08. 15. lpp.
[25] LETA. (2016). Palameikai daudz neieskaitītu metienu un 7. vieta Eiropā. diena.lv. 09.07. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/palameikai-daudz-neieskaititu-metienu-un-7.vieta-eiropa-papildinats-2220-14146914
[26] Juhņevičs, E. (2018). Berlīnē šķēps tālu nelidoja. Talsu Vēstis, Nr. 90, 13.08. 2. lpp.
[27] LSM.lv Ziņu redakcija. (2022). Mūze šķēpmešanā iegūst 7.vietu Eiropas čempionātā, Palameika devītā. lsm.lv. 20.08. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-skepmesana-iegust-7vietu-eiropas-cempionata-palameika-devita.a470243/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme
[28] Misāne, I. (2021). Eiropas U23 čempionāts – vēstures fakti un skaitļi. athletics.lv. 06.07. Pieejams:
https://athletics.lv/lv/article/4107/eiropas-u23-cempionats-vestures-fakti-un-skaitli[29] Āzens, D. (2016). Palameika uzvar Dimanta līgā. Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 176, 09.09. 12. lpp.
[30] Blumberga, A. (2024). Profesionālo karjeru noslēgusi šķēpmetēja Madara Saidī-Ndure. Talsu Vēstis, Nr. 5, 16.01. 9. lpp.
[31] Avotiņa, I. (2008). „Gada sportisti 2007” – Madara Palameika un Jānis Strēlnieks. Talsu Vēstis, Nr. 16, 07.02. 8. lpp.
[32] Avotiņa, I. (2011). Mūsu sportistiem Talsu novads teic paldies. Talsu Vēstis, Nr. 147, 20.12. 1. lpp.
[33] Priede, I. (2014). Talsu novada Sporta laureāts 2013. Talsu Novada Ziņas, Nr. 1, 16.01. 8. lpp.
[34] Bērziņa, M. (2010). Madarai Palameikai – ministrijas Atzinības rakstu. Talsu Vēstis, Nr. 117, 09.10. 1. lpp.
[35] Bērziņa, M. (2015). Madara Palameika atzīta par 2014. gada Latvijas labāko vieglatlēti. Talsu Vēstis, Nr. 4, 12.01. 2. lpp.
[36] (bez aut.). (2022). Kā labākie vieglatlēti un treneri nominēti arī mūsu novadnieki. Talsu Novada Ziņas, Nr. 12, decembris. 16. lpp.
[37] (bez aut.). (2016). Talsu novada pašvaldības apbalvojumi. Talsu Novada Ziņas, Nr. 20, 01.11. 6. lpp.
Attēls: Latvijas Vieglatlētikas savienība. (bez gada). Madara Saidī-Ndure. athletics.lv. Pieejams: https://athletics.lv/lv/person/18652
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
