Anna Seile

27.09.1939.–20.06.2019.

ģeogrāfijas doktore

Anna_Seile.jpg

Dzimusi Bauskas novadā. Dzīvojusi Slīterē, bijusi vides aizsardzības speciāliste un politiķe.

Personiskā informācija

Dzimusi Bauskas novada Mežotnes pagasta Briežpurvos piecu bērnu ģimenē. 1957. gadā beigusi Svitenes vidusskolu un iestājusies LVU Ģeogrāfijas fakultātē; to absolvējusi 1962. gadā. 1992. gadā piešķirts ģeogrāfijas doktora zinātniskais grāds. LLU Goda doktore (1999. g.).

Annas Seiles mājas „Birzkalni” atrodas Slīterē, un par savām mājām viņa saka: „„Birzkalni” ir kārtīga māja, kurā es dzīvoju un esmu pierakstīta. Kopš vīra zaudējuma varbūt neizdodas to uzturēt ideālā kārtībā. „Birzkalnos” bieži ciemojas mani trīs bērni ar ģimenēm, kā arī tie, kas brauc garām un zina, ka te ir manas mājas. Nekur citur nejūtos tik labi kā savās mājās, un ir neizturami, ja brīvdienās jāpaliek Rīgā”.

Darbība

Latvijas Republikas Saeimā strādājusi 20 valsts neatkarības gadus, šo gadu laikā pieņemot daudzus nozīmīgus lēmumus Latvijas un Latvijas sabiedrības labā.

Strādājusi par skolotāju Valkas novadā, pēc tam par ģeoloģi Ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijā. Specializējoties dabas aizsardzības jautājumos, strādājusi dabas aizsardzības laboratorijā zinātnes un ražošanas apvienībā „Silava”. Sākot ar 1979. gadu, bijusi Slīteres Valsts rezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā, veidojusi Latvijas Valsts rezervātu pirmo administrāciju un zinātniskās izpētes programmas. 

1990. gada martā ievēlēta par AP deputāti. Ievēlēta arī 5., 6. un 7. Saeimā. Darbojusies deputātu komisijās, kuras izstrādāja tautsaimniecības, it īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības, likumdošanu. Bijusi LR Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja (1993–1995). 7. Saeimas darbības laikā (1998–2002) ievēlēta par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedri un Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas priekšsēdētāju. 2000. gada rudenī ievēlēta 8. Saeimā. Darbojās TB/LNNK frakcijā. No 1989. gada darbojās LTF Domē, pārstāvot Talsu rajona nodaļu, kā arī LNNK.

Publicējusi problēmrakstus par zemes reformas un īpašuma tiesību jautājumiem, ir vairāku zinātnisku izdevumu autore par vides aizsardzības problēmām, kā arī mācību grāmatas „Ģeomorfoloģijas pamati” līdzautore. Par līdzdalību Atmodas procesos un darbību Saeimā publicējusi dienasgrāmatu un dokumentu apkopojumu „Annas burtnīciņas”.

Apbalvojumi

Apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. gads) un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Avoti

Interesanti izlasīt laikrakstā „Vides Vēstis” (2012, nr. 1) publicēto Anitras Toomas rakstu „Annas zaļais mūžs”, kur starp rindām skaisti iespējams iepazīt nevis zinātnieci un politiķi Annu Seili, bet sievieti, kuras dzīves lielākās vērtības ir grāmatas, mazbērni un… joprojām dabas un dzīvības sargāšana.

Attēls: Hauka, E. (2006). Pietrūkst politiskās gaišredzības. Latvijas Vēstnesis, Nr. 44, 16.03. 3. lpp. T. Kalniņa foto.

Par Annu Seili kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta