Jānis Siliņš

11.02.1907.–14.10.1997.

koktēlnieks

Dzimis Spārē. Izveidojis skulptūru dārzu un ekspozīciju no koka darinātā zilonī. Apbedīts Spāres kapos.

Personiskā informācija

Dzimis Spārē. Par savām saknēm J. Siliņš stāsta[1]:
„(..) Ropiķu muižā tēvs bija par kalpu, vēlāk aizgāja uz Pastendi, bet Pirmā pasaules kara laikā atnāca atpakaļ. 1929. gadā iegādājās te zemi un mājas. [..]”
Ģimene pārcēlusies uz Talsiem, kur mācījies vācu skolā. Apguva galdnieka un ratnieka amatus. Pēc aiziešanas pensijā mācījies koktēlniecību Rīgas tautas tēlniecības grupas nodarbībās pie mākslinieces Līzes Dzeguzes[2].

Apglabāts Spāres kapos. 

Darbība

Strādājis par pārmijnieku uz Spāres dzelzceļa[3]. Par viņa aizraušanās pirmsākumiem lasāms[4]:
„Viss sākās ar pasta kastīti (..). Talsu rajona Spāres ciema vēstuļu un laikrakstu iznēsātāja uzskatīja, ka Ventspils ielas 6. namam tā jāpārvieto tuvāk ceļam. (..) Jānis Siliņš, kam tā piederēja, nolēma pastnieces ierosinājumu izpildīt. Vienīgi viņš gribēja rīkoties citādi. Jānis Siliņš no koka izveidoja „Pastnieku”. Pie vārtiem nostājās gara auguma vīrs ar kuplām ūsām. Mutē viņam pīpe, galvā platmale, rokā pasta kastīte. [..]”
Spāres „Siliņos”, savās mājās, J. Siliņš iekārtoja koka skulptūru dārzu. Daudzu gadu garumā neskaitāmas tūristu grupas piestāja Spārē, lai to aplūkotu[5]. Mūža nogalē pārcēlās uz dzīvi Usmas „Ceros”, līdzi ņemot koktēlniecības darbus.
„[..] Laipnā saimniece Līna Siliņa mūs drošina apskatīt visu, jo šajā dārzā mājojot daba un darbs. Un patiešām – katrs priekšmets šeit ir mākslas darbs! Sols, sēta, pat duša nav tikai duša, bet senlatviešu pirts. Milzu zilonis zem gobas –  cik darba stundu, cik domu tas prasījis veidotājam? Ir arī neliela izstādīte, kur kokgriezēja Jāņa Siliņa darinātie tēli sarindoti prāvākā pulciņā. [..]”[6]

Avoti

[1] Boguša, I. (1995). Mans darbs ir mans prieks. Talsu Vēstis, Nr. 66, 03.06. 8. lpp.
[2] Priedītis, A. (1978). Ārštata mūzas. Cīņa, Nr. 139, 17.06. 3. lpp.
[3] Zommere, L. (1`982). Pie Gulbju ezera. Cīņa, Nr. 78, 04.04. 3. lpp.
[4] Priedītis, A. (1978). Ārštata mūzas. Cīņa, Nr. 139, 17.06. 3. lpp.
[5] Zommere, L. (1`982). Pie Gulbju ezera. Cīņa, Nr. 78, 04.04. 3. lpp.
[6] Turpat.

Attēls: Boguša, I. (1995). Mans darbs ir mans prieks. Talsu Vēstis, Nr. 66, 03.06. 8. lpp. D. Kārkluvalka foto.

Par Jāni Siliņu kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta