Strādājis Rīgas Galvenajā dzelzceļa pastā par krāvēju-ekspeditoru (1966. un 1967. gadā). 1967. gadā iestājies LVU Juridiskajā fakultātē, no kuras atskaitīts 1969. gadā politisku motīvu dēļ.
Strādājis Talsos celtniecības un komunālās saimniecības uzņēmumos materiāltehniskās apgādes darbā, tad iesaukts un dienējis PSRS bruņotajos spēkos (1972–1974). Pēc dienesta strādājis Valdemārpilī Energoceltniecības uzņēmumā (Talsu PMK) materiāltehniskās apgādes, kompjuterizācijas, civilās aizsardzības, ekonomiskā un juridiskā darbā.
Padomju laikā nav bijis ne komjaunatnē, ne PSKP. Kopš 1988. gada augusta – LTF dalībnieks, LTF Revīzijas komisijas loceklis (līdz 1989. gadam), LTF Talsu nodaļas priekšsēdētājs (līdz 1990. gadam), pēc LTF 2. kongresa darbojies LTF Domē. Bijis Talsu rajona padomes priekšsēdētājs (laikā no 1990. gada līdz 1992. gadam). Ievēlēts un darbojies LR AP (laikā no 1990. gada līdz 1993. gadam), bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, tās priekšsēdētājs, kā arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas loceklis, Centrālās zemes komisijas loceklis (līdz 1994. gadam). Strādājis par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Ukrainā (laikā no 1993. gada līdz 1996. gadam). No 1997. gada bijis Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma departamenta direktors.
Talsu novada Politiski represēto kluba biedrs, Latvijas Politiski represēto apvienības koordinācijas padomes loceklis (no 1992. gada), šīs apvienības priekšsēdētāja vietnieks un valdes priekšsēdētājs (no 1996. gada).