Sergejs Staprāns
05.11.1896.–25.09.1951.
Latvijas brīvības cīnītājs
Dzimis Mazirbē, mācījies Talsu pareizticīgo draudzes skolā. Latviešu strēlnieks. Bijis 5. Cēsu kājnieku pulka leitnants; paaugstināts par virsleitnantu. Miris Argentīnā.
Personiskā informācija
Dzimis Dundagas pagasta Mazirbē 1896. gada 5. novembrī (dzimis Kolkā – tā apgalvots interneta lapā par LKO kavalieriem. Taču I. Tamsons savā rakstā "Talsu Vēstīs" 2009. gada 7. nov. saka, ka dzimis Mazirbē). Mācījies Talsu pareizticīgo draudzes skolā, kur viņa tēvs Jānis Staprāns bija skolotājs un arī skolas pārzinis. S. Staprāna māte – Emīlija, dzimusi Upmane, pasaulē laidusi 4 bērnus (Sergejam ir māsa Anastasija, un dvīņubrāļi Vladimirs un Teodors. Teodora dēls Raimonds ir Latvijā pazīstams gleznotājs un dramaturgs). Vēlāk Sergejs Staprāns mācījies Ventspils un Valkas reālskolās. 1913. gadā uzsācis studijas Maskavas komercinstitūtā.
Darbība
Mācības pārtrauc Pirmais pasaules karš. Iesaukts krievu armijā; dienējis 184. rezerves bataljonā. 1915. gadā iestājies Aleksandra kara skolā Maskavā, ko beidzis kā proporščiks, un viņu ieskaita latviešu strēlnieku bataljonā. No 1917. gada marta dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, deleģēts Latviešu strēlnieku pulku deputātu padomē, kur darbojies arī izpildkomitejā. Iecelts par sakaru komandas priekšnieka palīgu 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada beigās demobilizēts slimības dēļ. Devies uz Maskavu, kur pulkveža Brieža vadībā darbojies pretlielinieciskajā B. Savinkova organizācijā, kaujas un izlūkošanas daļās. Latvijā atgriezies 1919. gada janvārī, organizējis partizānus Talsu un Tukuma apriņķī. Februārī arestēts un vests tiesāšanai uz Rīgu. Ceļā atbruņojis pavadoņus un bēdzis.
1919. gada martā devies pāri frontei. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. martā. Liepājā noorganizējis kontroles un informācijas nodaļu. Liepājas puča laikā S. vadībā tika veikta
„ministru prezidenta” A. Niedras nolaupīšana. Maijā ar kuģi ieradies Ziemeļvidzemē, iedalīts 5. Cēsu kājnieku pulka jātnieku izlūkos. Piedalījies Cēsu kaujās.
30. jūnijā kritis vācu gūstā, kur atradies līdz pamiera noslēgšanai. Pēc atgriešanās no tā noorganizējis 5. Cēsu kājnieku pulka velosipēdistu rotu, ko vadījis kaujās pret bermontiešiem. Piedalījies nakts uzbrukumā pie Misas 11. novembrī, kaujās par Iecavas skolu kontuzēts: pie Tetelmindes atņēmis ienaidniekam bruņuautomobili (vēlākais
„Tālivaldis”). 1920. gada 5. februārī paaugstināts par virsleitnantu.
1919. gada 13. novembra kaujā par Iecavas skolu 10 km dziļi ienaidnieka aizmugurē S. Staprāns, personiski vadīdams savus karavīrus uzbrukumā daudzkārt stiprākam ienaidniekam, izsita to no skolas, saņēma gūstekņus, ieguva 3 ložmetējus, zirgus, ratus u. c. karamateriālus. Pats tika kontuzēts, bet palika ierindā. Kaujaslaukā krita 54 ienaidnieki.
1920. g. sākumā pārgājis uz aviācijas daļām, kļuvis par lidotāju. Uzrakstījis savas karalaika atmiņas
„Caur Krievijas tumsu pie Latvijas saules". Atvaļināts 1921. gada janvārī. Kādu laiku studējis tautsaimniecību LU, darbojies tirdzniecībā, organizējis vairākas akciju sabiedrības Rīgā.
Apbalvojumi
Lāčplēša kara ordenis piešķirts par cīņām pie Iecavas skolas 1919. gada 13. novembrī (ordenis piešķirts 1921. gadā).
Avoti
Imants Tamsons rakstā
„Lāčplēsis, kuru dēvē par latviešu Džeimsu Bondu” („Talsu Vēstis”, 2009. gada 7. novembris) lasāms:
„Liels notikums Latvijā bija pirmie aviācijas svētki 1920. gada 25. jūlijā Spilves aerodromā. Pirms tam izvērsa plašu svētku propagandēšanas darbu. Izlaida speciālas aviācijai veltītas pastmarku sērijas. Laikraksts „Jaunākās Ziņas” publicēja Sergeja Staprāna rakstu „Latvijas aviācija”. Jau pēc Pirmā pasaules kara bijušie latviešu lidotāji un aviācijas speciālisti sāka organizēt Latvijas Sporta aviāciju. 1920. gada 23. novembrī notika Latvijas aeroklubu dibināšanas sapulce, kurā ievēlēja aerokluba pagaidu valdi, un tās sastāvā bija arī Sergejs Staprāns. Viņš sarakstījis savas kara laika atmiņas grāmatā „Caur Krievijas tumsu pie Latvijas saules”. Grāmata vajāta un iznīcināta visus pēckara okupācijas gadus. Tāpēc šodien tā kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Būtu apsveicami, ja šī vērtīgā grāmata piedzīvotu atkārtotu izdevumu.”
Par Sergeju Staprānu izlasāms arī enciklopēdiskajā izdevumā „Talsu novads” (Talsu un Tukuma studentu biedrības izdevums, R., 1935–1937).
Attēls: Turpat, 486.–487. lpp.
Par Sergeju Staprānu kopkatalogā
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
