Vilnis Titāns
(Talsi)

       (1944. gada 26. jūlijs – 2006. gada 10. jūnijs)

tēlnieks

Dzimis Limbažos.

Beidzis Viļķenes pamatskolu.

1974. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu[1].

V. Titāns mērķtiecīgi nodevies radošam darbam – piedalījies izstādēs Latvijā un ārvalstīs, rīkojis vairākas iespaidīgas personālizstādes Rīgā un citviet Latvijā, veidojis pieminekļus un monumentālas vides skulptūras, piemēram, rakstniekam Sudrabu Edžum Meņģelē (1986. gads), komponistam Baumaņu Kārlim, Latvijas himnas autoram, Viļķenē (1988. gads), Brīvības cīnītājiem Cīravā (1989. gads) un Rojā (1995. gads)[2].

Veidojis medaļas un vides skulptūras –  zīmes, kuru radīšanai smēlies idejas folklorā un materiālos par mūsu tautas senvēsturi.

Kopš 1977. gada darbojies dzejnieka Imanta Ziedoņa vadītajā dižkoku atbrīvošanas grupā. 

Astoņdesmito gadu otrajā pusē un deviņdesmitajos gados V. Titāns piedalījies Latvijas Kultūras fonda Daugavas programmā, veicis apjomīgu vides sakārtošanas darbu.

Ar savu redzējumu izveidojis zīmes un izdomājis to izvietošanas principus kā ceļa un virziena rādītājiem[3].

Nevar aizmirst, ka Valpenes akmeņu piramīda izveidota 1990. gadā kā veltījums tautasdziesmu savācējam un tautas atmiņas glābējam Krišjānim Baronam. Valpenes pusmuižā pie māsas Kristīnes kopā ar māti Eņģeli pavadījis bērnību. Tā ir Imanta Ziedoņa iecere un Viļņa Titāna realizējums. Akmeņos iekalti Valpenes puses seno māju vārdi.

V. Titāna lolojums ir Latvijas robežzīmes: valsts austrumos,  Ludzas rajonā – „Austraskoks”, Daugavpils rajonā — „Saulespuķe”, Bernātos – „Zaļais stars”, Valmieras rajonā — „Baltās naktis”.

Robežzīmēm simboliski un reizē tēlaini nosaukumi, un visas izkaltas akmenī.

Mākslinieks ir Kārļa Zemdegas iecerētā pieminekļa „Koklētājs” realizētājs un pieminekļa pamatnē iekalto vārdu „Latvijas saulei” autors. V. Titāns izkala Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli Koklētājs Talsos (1996, pēc 1939.gada modeļa). Paralēli strādājot pie ,, Koklētāja, Vilnis uzstādījis divas Saules zīmes pie Talsu novada robežām. Strazdē uzstādīta ,, Zaļā saule’’ un Kolkasragā ,,Zilā saule’’, kas tika veidota no koka un ko balsta četri akmeņi. Vienā no tiem iestrādāta bronzas plāksne ar Eiropas karti[4].

Par savu materiālu Vilnis Titāns galvenokārt atzinis granītu, parasto laukakmeni, atrastu mežos un ceļu krustpunktos. Daudzi no pelēkajiem milžiem, ieguvuši jaunu formu un jēgu, no jauna atgriezās Latvijas ainavā kā liecības par cilvēkiem un notikumiem.

Laikraksta „Talsu Vēstis” 1996. gada 16. novembra numurā lasāms Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga vēlējums latviešu tēlniecības vecmeistara, profesora Kārļa Zemdegas veidotā un Viļņa Titāna kaltā pieminekļa „Koklētājs” atklāšanai Talsos:

„Katru reizi, kad iesim šim piemineklim garām, atcerēsimies apstāties kaut tikai uz dažu sirdspukstu īsu brīdi, lai veltītu piemiņai divas domas – „paldies” un „lūdzu”. „Paldies” tiem, kas visu atdeva par Latvijas zemi, par latviešu tautu, par savu bērnu un viņu pēcnācēju nākotni. Un „lūdzu” kā lūgšanu veltītu Visuma spēkiem: „Es izlūdzos Visuma palīdzību, lai mēs visi kā latvieši spētu būt šo cīnītāju cienīgi. Es izlūdzos spēku savā pagurumā, tāpat kā viņi spēja cīnīties ar pēdējiem spēkiem. Es izlūdzos sev dziļākas ticības spēku, tāpat kā viņi ticēja Latvijai, kad neviens cits tai neticēja. Tāpat kā viņi, es apņemos savu mūžu veltīt Latvijas saulei. Tās gaisma lai mani pavada no šīs vietas visās manās gaitās, no šī brīža uz priekšu. Tā lai ir un būtu”[5].

Mākslinieks miris 2006. gada 10. jūnijā un apglabāts  Skultes kapos[6].

Par Vilni Titānu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2024

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta