(Laidze)
Dzimis Laidzes pagasta “Speņģos”.[1]
Izglītojies pilsētas skolā.[2]
Krievu armijā 1. pasaules kara laikā dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Bijis virsseržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Piedalījies visās 9. Rēzeknes kājnieku pulka kaujās.[3]
Laikrakstā “Talsu Vēstis” Ilzes Kārkluvalkas rakstā “Atceroties Latvijas armijas virsnieku, godavīru Ģirtu Vīriņu” Teodors Samītis par savu sievastēvu Ģirtu vīriņu stāstījis:[4]
"Ģirts Vīriņš, dienot Latvijas armijā, bez teorētiskām un praktiskām nodarbībām karavīrus iesaistīja aktīvā līdzdalībā sabiedriski patriotiskos pasākumos – atbrīvošanas cīņu un kritušo karavīru atdusas vietu sakopšanā, kā arī Meža dienu pasākumos. Armija nebija tikai militārais dienests, bet tajā daudz uzmanības veltīja aktīvai līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē."
1919. gada 11. novembrī kaujā pie Dubultu ģimnāzijas, kad mūsējiem uzbrucis liels vāciešu pārspēks, Ģirts Vīriņš kopā ar dažiem kareivjiem bezbailīgi nostiprinājies izdevīgā pozīcijā un apšaudījis bermontiešus no spārna, līdz uzbrukums tika atsists.[5]
1920. gadā paaugstināts par virsnieka vietas izpildītāju, bet 1921. gadā paaugstināts par leitnantu. 1939. gadā bijis rotas komandieris 10. Aizputes kājnieku pulkā.[6]
Ģirtam Vīriņam par nopelniem piešķirta jaunsaimniecība “Limbītes” Ārlavas pagastā.[7]
Laikā no 1941. gada līdz 1944. gadam bijis Cēsu pāraudzināšanas iestādes priekšnieks. 1945. gadā ticis arestēts, bet gadu vēlāk Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls Ģirtu Vīriņu notiesāja uz 20 gadiem. 1955. gadā ticis atbrīvots no Vorkutlaga nometnes.[8]
Pēc atbrīvošanas dzīvojis un strādājis Kandavā. 1956. gadā sācis strādāt Kandavas Mašīnu un traktoru stacijā. 1959. gadā viņu norīkoja darbā Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā.[9]
1921. gadā piešķirts Lāčplēša Kara ordenis par 1919. g. 11. novembra cīņu pie Dubultiem. Apbalvots ar 3. un 4. šķiras Jura krustu. Apbalvots arī ar 4. šķiras Viestura ordeni, kā arī – ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[10]
Laikrakstā “Talsu Vēstis” Ilzes Kārkluvalkas rakstā “Atceroties Latvijas armijas virsnieku, godavīru Ģirtu Vīriņu” Teodors Samītis Ģirtu Vīriņu raksturojis šādi:[11]
"Par sievastēvu Teodors Samītis saka – vienmēr un pret visiem ļoti cilvēcīgs. Nekādā ziņā neesot bijis skarbs. Arī tehnikumā strādājot, ļoti atbildīgs un disciplinēts. Kaut gan ilgi dzīvojuši vienā ģimenē un vienmēr attiecības bijušas ļoti labas, sievastēvs nav daudz stāstījis par savām kara gaitām un lēģera laiku."
Apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.[12]
[1] Kārkluvalka Ilze. Atceroties Latvijas armijas virsnieku, godavīru Ģirtu Vīriņu // Talsu Vēstis, Nr.130 (2009. gada 10. novembrī), 6.lpp.
[2] Turpat.
[3] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1696 [Sk. 07.06.2021.].
[4] Kārkluvalka Ilze. Atceroties Latvijas armijas virsnieku, godavīru Ģirtu Vīriņu // Talsu Vēstis, Nr.130 (2009. gada 10. novembrī), 6.lpp.
[5] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1696 [Sk. 07.06.2021.].
[6] Turpat.
[7] Kārkluvalka Ilze. Atceroties Latvijas armijas virsnieku, godavīru Ģirtu Vīriņu // Talsu Vēstis, Nr.130 (2009. gada 10. novembrī), 6.lpp.
[8] Turpat.
[9] Turpat.
[10] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1696 [Sk. 07.06.2021.].
[11] Kārkluvalka Ilze. Atceroties Latvijas armijas virsnieku, godavīru Ģirtu Vīriņu // Talsu Vēstis, Nr.130 (2009. gada 10. novembrī), 6.lpp.
[12] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
