Krišjānis Zeļģis

(Talsi)

(1985. gada 22. jūlijs)

dzejnieks, raksta arī prozu
Alus darītavas “Malduguns” īpašnieks un aldaris

Dzimis Talsos.  Mamma šuvēja, tētis elektriķis un uzņēmējs.

Skolas gaitas uzsāk Talsu pamatskolā, vēlāk mācās un absolvē Talsu 2. vidusskolu.

Dzejoļus sāk rakstīt pamatskolā.

Literatūras skolotājas rosināts, darbojas skolas jauno literātu studijā. Krišjāņa Zeļģa dzejoļus publicē jauno autoru kopkrājumos "Pieclapītē ielido sapnis” (2001), "Varavīksnes astotā krāsa” (2002) un "Sveiks, kā klājas?” (2003).

Latvijas Universitātē studē vēsturi un bibliotēkzinātni, bet studijas nepabeidz. 2011. gadā iegūst dabaszinātņu bakalaura grādu ģeogrāfijā.

Pēc skolas beigšanas strādā par bibliotekāru Latvijas Kultūras akadēmijā un par gaismotāju Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī strādā arī dažādus citus darbus– vāc vīnogas Francijā, klāj stadionu Meksikā, strādā par maiznieku un atslēdznieku Talsos.

Krišjānis Zelģis ir īpašnieks vienai no Latvijā populārākajām mazajām alus darītavām “Malduguns”, kā arī strādā par aldari. Alus darītavu Krišjānis Zeļģis  dibina 2013. gadā kopā ar diviem citiem līdzdibinātājiem: vides zinātnieku Andri Liepiņu, fotogrāfu Valdi Jansonu. Visus kopā saved aizraušanās ar alu. Turklāt nevis šī dzēriena dzeršana, bet gan darīšana. Latvijā alu var iegādāties Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Kuldīgā un Liepājā, kā arī lielveikalos un alus darītavas interneta vietnē. Daļu alus realizē arī restorānos un kafejnīcās kā izlejamo alu. “Malduguns” alus tiek eksportēts uz Somiju, Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju, Vāciju, Slovākiju, Zviedriju, Igauniju, Lietuvu. Patstāvīgi tirgū piedāvā 10 dažāda veida alu. Alus darītavā strādā astoņi darbinieki.

Debijas dzejoļu krājums “Visas tās lietas” (R., Mansards, 2010) ir nominētas laikraksta “Diena” gada balvai kultūrā un Latvijas literatūras Gada balvai kategorijā “Labākā debija”.

2015. gadā 25 eksemplāru tirāžā izdota neliela Krišjāņa Zeļģa dzejas burtnīca “Mīļākie”. Grāmata izdota 25 numurētos eksemplāros un kādu laiku ir nopērkama vienīgi grāmatnīcā “Bolderāja”. Jāpiebilst, ka krājums “Mīļākie” pilnā apjomā ir publicēts interneta žurnālā “Punctum”.

Krišjānis Zeļģis raksta arī prozu. 2016. gadā saņem Prozas lasījumu veicināšanas balvu par stāstu “Vectēvs”.  Aleksandrs Zapoļa atdzejo krājumu “Es ar tādām muļķībām vairs nenodarbojos” krievu valodā. Krājumā iekļauti darbi, kad nevienā citā grāmatā nav publicēti.

Krišjāņa Zeļģa dzeja iekļauta divos dzejas diskos – “Dzejas piegrieztne” (2011) un “Robežstūmējs” (2013).

Piedalās jauno autoru semināros, darbojas radošajā nometnē „Aicinājums”.

Intervijā ar Krišjāni Zeļģi Ineta Goldgrēbere uzdod jautājumu, vai jaunajam rakstniekam ir autoritāte dzejā, uz ko saņem atbildi: [1]

“Tas varētu būt Edvīns Raups, bet negribētu viņu dēvēt par autoritāti. Manuprāt, Raups ir sasniedzis ļoti atzīstamu līmeni. Protams, vēl ir arī mūsu dižgari. Man patīk arī dažādi jaunie autori, kas vēl nav izdevuši grāmatas.”

Dzejoļus, kā jau mūsdienās pieņemts, dzejnieks pieraksta telefonā, vēlāk pārraksta datorā un tad, kad tie nosēžas, rediģē. Studiju laikā dzejnieks dzejoļus piefiksē  arī uz pierakstu lapas maliņām. Visos lekciju pierakstos nav atrodami dzejoļi – fiziskajā ģeogrāfijā, salīdzinot ar ainavu ģeogrāfiju vai kultūrģeogrāfiju, tādu esot stipri mazāk.

Rakstot dzejoļus, dzejnieks ievēro, vai ir kāda iekšējā plūstamība, kaut kāds mistisks ritms, kas varbūt nav bieži pamanāms. Lasot var saprast, vai dzejolis virzās uz priekšu, vai tas plūst, vai arī ir samocīts un kaut kur aizķeras, un nenāk ārā. Dzejnieks uzrakstīto sev lasa un klausās, kā dzejolis skan, - tas palīdz saprast, der vai neder.

2016. gadā Talsos “Baložu pastā” notika dzejnieka dzejoļa krājuma “Zvēri” (Neputns, 2016) atvēršana, iepriekš dzejnieks grāmatu jau prezentējis Rīgā. Grāmata ir izdota angļu un katalāņu valodā. Pats Krišjānis Zeļģis saka par savu otro krājumu: [2]

“Otrais krājums mēģina tikt galā ar dzīvi, sadalot to mazākos, parocīgākos nogriežņos. Izpētes jomas pārklāj dāmu un dzīvnieku pasauli, dažāda veida profesionālismu, neveiksmes, noslēpumus, kas šķietamo atbilžu vietā neko nepiedāvā. Vienlaicīgi saglabājot tuvu bezgalīgu iespēju potenciālu.”

Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Visas manas vājības ir tavas lūpas” komponists Edgars Mākens dzejnieka vārdus ielicis mūzikā.

Intervijā “Zeļģis nebeidz brīnīties” atklāj: [3]

“Nekad neesmu veidojis karjeru dzejas kontekstā. Daudz kas ir darīts, intereses dzīves laikā ir ļoti mainījušās, tomēr pie dzejas esmu atgriezies arī pēc ilgiem pārtraukumiem. Bet ir jocīgi reizēm, jā, šķiet – kāpēc cilvēkiem patīk. Tu kaut ko uzraksti, un cilvēki saka – o, baigi labi! Vispār ir dīvaini, ka cilvēkam patīk. Tas ir diezgan neparasti. Nebeidzu brīnīties.”

2017. gadā alus darītava “Malduguns” laiž klajā īpašu alus līniju #iamintrovert (no angļu valodas – es esmu introverts), receptes sastāvā ir viens no latviešu mīļākajiem pārtikas produktiem – kartupelis. Uz alus pudeļu etiķetēm lasāmi citāti no piecu Latvijas autoru – Māras Zālītes, Jāņa Joņeva, Osvalda Zebra, Ingas Ābeles un Kārļa Vērdiņa – literārajiem darbiem. Līnija radīta Latvijas literatūras atpazīstamības kampaņas #iamintrovert ietvaros, kas ir daļa no gatavošanās procesa Londonas grāmatu tirgum 2018. gadā. Šāda ideja no sākuma radusies kā nejaušs joks, ko Krišjānis Zelģis pieņēma kā izaicinājumu.

2020. gadā Rīgā atver bāru “Malduguns”, kurā var iegādāties gan alus darītavas, gan nelielā apjomā arī citu ražotāju alu un sidru. Ideja par bāru rodas, jo alus darītavas īpašnieki vēlas, lai Rīgā ir vieta, kur nopērkami visi “Malduguns” alus veidi. Bārā galvenais uzsvars ir uz “Malduguns” ražoto alu. Pieejami 25 dažādi alus darītavas “Malduguns” alus veidi.

Krišjāņa Zeļģa izdotās grāmatas:

“Visas tās lietas” (2010);

“Mīļākie” (2015);

“Я такими глупостями больше не занимаюсь” (2016);

“Zvēri” (2016);

“Beasts” (2018);

“Bèsties” (2018);

“Skaistuma klātbūtne” (2020)

u.c.

Par Krišjāni Zeļģi kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta