Ivars Abajs

22.07.1961.–12.12.2017.

Kubalu skolas-muzeja vadītājs, novada pētnieks

Dzimis Kolkas pagastā. Daudzu ar novada vēsturi un personībām saistītu grāmatu veidotājs un izdevējs. Līdz mūža nogalei strādājis Kubalu skolā-muzejā.

Personiskā informācija

Dzimis Kolkas pagastā[1]. Studējis Latvijas Universitātē un to pabeidzis 1984. gadā kā fizikas pasniedzējs[2].

Darbība

1991. gadā sācis strādāt Dundagas pašvaldībā. 1992. gadā uzsācis darba gaitas Kubalu skolā-muzejā pārvaldnieka amatā, bet vēlāk bijis Kubalu skolas-muzeja vadītājs. Tur strādājis līdz pat mūža nogalei[3]. Dundagas pašvaldības vietnē par Ivara Abaja darba gaitām rakstīti šādi vārdi[4]:
„Ivars mums bija viens no pirmajiem datoru pārzinātājiem, kurš savu padomu neliedza nevienam. Pelnīti varam viņu dēvēt par automatizācijas aizsācēju pašvaldībā. Pateicoties kopīgam projektam Sorosa fondā, 1997. gadā Dundagas bibliotēka ieguva savu pirmo datoru un printeri.”
Ivars Abajs bijis novada pētnieks, kā arī daudzu ar novada vēsturi un personībām saistītu grāmatu sastādītājs un izdevējs. Viena no viņa sastādītajām un maketētajām grāmatām ir Viļņa Mitlera grāmata „Dundznik valad”, kas izdota 2015. gadā[5]. Viņš publicējis arī daudz rakstu laikrakstos „Talsu Vēstis” un „Dundadznieks”, piemēram, par Sofiju Dravnieci, Ludvigu Adamoviču un citiem, kā arī rakstus, kas saistīti ar Kubeles skolas un Dundagas vēstures notikumiem. Dundagas pašvaldības vietnē par Ivaru Abaju teikts[6]:
„Viņa devums novadam ar paveikto muzejā un izdotajiem muzeja rakstu krājumiem ir paliekošs vēl daudzām dundadznieku paaudzēm.”

Kubalu (Kubeles) skola-muzejs

Muzejs atrodas Kubeles skolas vēsturiskajā ēkā. Latvijas Muzeju katalogā par Kubalu skolu-muzeju rakstīts, ka skolas namu Dundagas muiža uzceļ 1842. gadā. Muzeju senajā Kubeles skolā atver 1972. gada 13. maijā. Par muzeja veidošanas ierosinātāju atzīstams rakstnieks Herberts Dorbe. Kopš 1992. gada muzeja darbību nodrošina Dundagas pagasta pašvaldība. Muzeja galvenais mērķis ir uzturēt un saglabāt Kubeles skolas ēku un tai piegulošos teritoriju atbilstoši tās vēsturiskajai nozīmei un lietojumam, attīstot šīs lauku skolas memoriālu vērtību, parādot vietējam apvidum raksturīgos iedzīves priekšmetus, darba rīkus un nodarbes lauku sētā, apzinot vēstures un kultūras mantojumu apvidū, ko nosaka Dundagas pagasta vēsturiskās robežas.

Muzeja ēka ir senākais koka guļbūves skolas nams, kāds mūsu zemē saglabājies. Apmeklējot muzeju, var iepazīt skolas dzīvi tās pirmsākumos. Te uzzinām par apvidus kultūrvēsturē nozīmīgām personībām: Ernestu Dinsbergu, Krišjāni Baronu, Jāni Dreibergu, Frici Dravnieku, Sofiju Dravnieci, u. c. Bagāts ar Ernesta Dinsberga darinātām lietām ir 1878. gadā izbūvētais skolotāja jumtistabas dzīvoklis.

Apbalvojumi

Par savu darbu Ivars Abajs 2016. gadā saņēmis Dundagas pašvaldības atzinības rakstu. 2017. gadā saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pateicību par Kubalu skolā-muzejā ieguldītajiem un aizvadītajiem 25 darba gadiem[7].

Avoti

Vērts iepazīties ar Baibas Šuvcānes grāmatā „Senais lībiešu ciems Kolka” (Jumava, 2010) sniegtajiem materiāliem, kur iekļauta informācija arī par Ivara Abaja senčiem, no paaudzes paaudzē dzīvojošiem Kurzemes piekrastē, Lībiešu krastā, Kolkā un Dundagā.

[1] LU LFMI. Ivars Abajs. literatura.lv. Pieejams: https://literatura.lv/lv/person/Ivars-Abajs/870370 [sk. 28.04.2021.]
[2] (bez aut.). (2017). Ivars Abajs (22.07.1961.–12.12.2017.). dundaga.lv. 13.12. Pieejams: https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/ivars-abajs-22071961-13122017/ [sk. 28.04.2021.]
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Mitlers, V. (2015). Dundznik valad. Kubalu skolas – muzeja raksti. 3. burtnīca.
[6]  (bez aut.). (2017). Ivars Abajs (22.07.1961.–12.12.2017.). dundaga.lv. 13.12. Pieejams: https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/ivars-abajs-22071961-13122017/ [sk. 28.04.2021.]
[7] Turpat.

Attēls: Brūvere, M. (2005). Dundagas goda diena Rīgas Latviešu biedrības namā. Talsu Vēstis, Nr. 127, 01.11. 5. lpp.

Par Ivaru Abaju kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta