Fricis Fridrihs Adamovičs
(Dundaga)
(1863. gada 18. janvāris - 1933. gada 19. februāris)
Dzimis Dundagas pagasta Cirstu ciema ,,Rīzemēs” rokpeļņa ģimenē. Viņa dzimtā vieta ir Šlīteres Zilo kalnu malā no kurienes paveras skats pāri mežiem un purviem uz Baltijas jūru, kur skaidrā laikā redzami kuģi, kas peld pa Irbes šaurumu, un pat Sāmsalas krasti[1].
Piecu gadu vecumā Fricis Adamovičš jau iemācījies tekoši lasīt, tāpēc arī agri iepazinies ar gandrīz visu toreizējo latviešu literatūru un laikrakstiem, kurus abonējis viņa krusttēvs – Krišjāņa Barona svainis, Fricis Adamovičs[2].
Mācījies Dundagas draudzes skolā, to pabeidzis 1876. gadā, tad viņš kādu gadu strādājis par kalpu, līdz krusttēva atbalstīts 1878. gadā iestājies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā, kuru beidzis 1883. gadā[3].
Mācoties seminārā, F.Adamovičs dzīvo pie novadnieka Krišjāņa Dinsberga un izmanto viņa bibliotēku. Viņš aktīvi seko Rīgas kultūras dzīvei, apmeklē Ā.Alunāna vadītā latviešu teātra izrādes, tāpat jautājumu izskaidrošanas vakarus. No tā laika latviešu dzejniekiem F. Adamovičam vistuvākie ir Auseklis un Pumpurs[4].
Tālākās mācības – Pēterburgas skolotāju institūts. F. Adamovičs apmeklēja latviešu pulciņa sanāksmes un kādā no tām nolasīja apceri par sev tuvo dzejnieku Ausekli. 1887. gadā šo apceri nodrukāja „Dienas Lapa”[5].
Rīgas laikā iesākumā Fricis Adamovičs dzīvojis pie sava novadnieka K. Dinsberģa, kur bibliotēkā iepazinies ar daudzu autora darbiem, sevišķi iemīlot Šekspīra darbus. Ap 1877. gadu arī pats sāk vingrināties dzejošanā un vingrināties tulkošanā[6].
Vēlāk, strādājot par skolotāju Bauskas pilsētas skolā (laikā no 1893 . gada līdz 1906. gadam), Adamovičs aizvien nopietnāk nodarbojas arī ar literāro jaunradi un tulkojumiem[7].
No krievu valodas tulkojis:
1883: Ivans Krilovs "Muižnieks" (Balss).
1887: Mihails Ļermontovs "Dziesma par Jāni, Bargo
caru" (Austrums).
1887: Aleksandrs Puškins "Mocarts un Saljēri"
(Austrums).
1893: Ivans Krilovs "Fabulas", I izdevums (Rīgas
Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgāda nodaļa).
1899: Aleksandrs Puškins "Skopais bruņinieks"
(Austrums).
1900: Ivans Krilovs "Fabulas", II izdevums
(Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgāda nodaļa).
1932: Ivans Krilovs "Krilova Fābulas", III
izdevums (Valters un Rapa)[8].
Tā kā Fricis Adamovičs nonāca policijas uzraudzībā, viņš 1899. gadā Bausku atstāja un sāka strādāt Pabjaņices komercskolā Polijā[9].
1906. gadā, atgriezies Latvijā, viņš uzsāka pedagoga gaitas V. Olava komercskolā Rīgā (1915 – 1918): ir skolotājs, pēc tam inspektors. Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījies žurnāla „Druva” organizēšanā, bijis tā redakcijas sastāvā, veicis tulkojumus[10].
No 1920. gada līdz mūža beigām strādā dažādās Rīgas skolās, sastādījis vairākas daudzkārt izdotas ģeogrāfijas mācību grāmatas, bijis ģeogrāfijas metodikas docētājs LU[11].
Aprakstījis dzimto Dundagas izloksni[12].
Dzīves pēdējā – 1933. gadā iznāk krājums „Rudens ziedi”, kur sakopoti Adamoviča oriģināldzejoļi un atdzejojumi, arī vairāki V. Šekspīra soneti.
Apglabāts Sesavas Jačūnu kapos.
[1] Zanders, Ojārs. Ko Kurzemes meži un jūra šalc. Rīga : Jumava, 2012, 167. lpp.
[2] Turpat.
[3] Fricis Adamovičs (timenote.info) [skatīts 13.01.2023]
[4] Turpat.
[6] Turpat.
[7] Zanders, Ojārs. Ko Kurzemes meži un jūra šalc. Rīga : Jumava, 2012, 168. lpp.
[8] Literature - Persons - Fricis Adamovičs (literatura.lv) [skatīts 13.01.2023]
[9] Zanders, Ojārs. Ko Kurzemes meži un jūra šalc. Rīga : Jumava, 2012, 167. lpp.
[10] Fricis Adamovičs — Vikipēdija (wikipedia.org) [skatīts 13.01.2023]
[11] Turpat.
[12] Bankavs, Andrejs.Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2010.-88.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
