Ansis Dreimanis
22.05.1882.–27.03.1968.
skolotājs, Talsu ģimnāzijas direktors
Dzimis Cērē. Ilgus gadus vadījis Talsu ģimnāziju (1921–1944). Vairāku mācību grāmatu autors, Minsteres latviešu ģimnāzijas pirmais direktors. Apglabāts Unkelas kapsētā, Vācijā.
Personiskā informācija
Atsevišķos avotos kā dzimšanas datums norādīts 1882. gada 27. maijs[1][2]. Dzimis Cēres
„Spīskopos”
saimnieka ģimenē, bija jaunākais no četriem bērniem. Mācījies Cēres pagastskolā, Tukuma kroņa elementārskolā. Līdzekļu trūkuma dēļ reālskolā vai ģimnāzijā netika laists. 1903. gadā pabeidza Baltijas skolotāju semināru, iegūstot tautskolotāja diplomu. Studējis Pēterpils universitātes fizikas un matemātikas fakultātē, kur vairākus gadus bija ķeizara Aleksandra II stipendiāts un ko absolvēja 1912. gadā ar pirmās šķiras diplomu[3][4].
Zina Zapacka dalās atmiņās par A. Dreimani[5]:
„Direktors bija pliku galvu, mazu, sirmu ķīļbārdiņu, paapaļš, mierīgu balsi un runāja ar nelielu deguna pieskaņu. Mierīga gaita un mierīga runa. No klases uz klasi pārgāja palama „Kungs”. Kad radusies šī iesauka un kas ir viņas autors, kas to gan vairs pateiks! Bet vārds tik dziļi visos iesakņojās, ka vēl šodien, runājot par bijušo direktoru, lietojam vārdu „Kungs”.”
A. Dreimanis 1928. gadā uzcēlis māju Saules ielā, Talsos. 1944. gada rudenī kopā ar sievu Lizeti, meitām Agrītu (dz. 1926) un Larisu Ināru (dz. 1928), dēlu Manzaru (dz. 1933) devās bēgļu gaitās uz Vāciju[6].
Miris Minsterē, Vācijā. Apbedīts Unkelas kapsētā netālu no Bonnas[7].
Darbība
Pirmā darba vieta – Laidzes pagasta skola (1903–1904). Tur palīgskolotāja vietu piedāvāja Vilis Bergmanis, kurš beidzis Irlavas skolotāju semināru. Lai izvairītos no iesaukšanas kara dienestā, A. Dreimanis iespēju izmantoja. Viņš strādājis arī Talsu baznīcas skolā (1904–1907). No turienes aizgājis, lai pašmācības ceļā apgūtu ģimnāzijas vielu; 1905. gada pavasarī nolikti eksāmeni Ķeizarciema (Carskoje Selo) ģimnāzijā, kas atradās 30 km attālumā no Pēterburgas. 1905. gadā sācis strādāt F. Cirķeļa privātajā ģimnāzijā Talsos (tai laikā talsenieki to sauca par „putras ģimnāziju”).
Darbu Latvijā pēc studijām nedabūjis, mācīja fiziku un matemātiku Vologdas vīriešu ģimnāzijā; tur nostrādājis 5 gadus. Sakarā ar revolucionārajiem nemieriem A. Dreimanis 1917. gada 20. augustā atgriezās Latvijā, taču turpmākās darba gaitas viņš aizvadījis Vezenbergas ģimnāzijā (Igaunija), jo karadarbības dēļ nespēja nokļūt ne Rīgā, ne Kurzemē. Pēc gada A. Dreimanis sāk darbu Cēsu reālskolā, vēlāk piedāvāta skolotāja vieta Rīgas pilsētas 3. vidusskolā. Tur no 1919. gada 4. jūnija līdz 30. septembrim viņš pildījis direktora pienākumus[8][9].
No 1921. gada līdz 1944. gadam (izņemot pirmo padomju okupācijas gadu) A. Dreimanis bija Talsu ģimnāzijas direktors[10]. Par viņu kā personību un par to, kāds bija viņa laiks skolā, Silvija Skromule raksta[11]:
„1919. gadā nodibinātā Talsu vidusskola (tikai pēc 10 gadiem to atkal pārdēvēja par ģimnāziju) faktiski ir Anša Dreimaņa veidota. Viņš izveido un saliedē skolotāju kolektīvu, izstrādā mācību metodiku, ir prasīgs un stingrs, bet arī taisnīgs. Skolā norit rosīga sabiedriskā dzīve. Darbojas orķestris, koris, Sarkanā Krusta pulciņš, aktīvi darbojās mazpulki, meža dienu pasākumos stāda kokus. Teātra mīļotāji iestudē lugas. Daudzi Talsu ģimnāzijas absolventi izvēlas studijas augstākajās mācību iestādēs. Viņu vidū nav inteliģento bezdarbnieku.”
Darba cēlienā Latvijā sarakstījis plaši lietotu fizikas mācības grāmatu vidusskolām[12]. Bijis Talsu Sadraudzīgās biedrības valdes loceklis[13].
Pēc Otrā pasaules kara beigām tika izveidota latviešu ģimnāzija bēgļu nometnē Grēvenē, Vācijā, kur A. Dreimeni ievēlēja par direktoru. Pēc nometnes slēgšanas viņš darbu turpināja Augustdorfā, kur ar 1949. gadu atkal vadīja latviešu ģimnāziju. 1957. gadā skolu pārcēla uz Minsteres pilsētu, kur līdz 1962. gadam A. Dreimanis bija latviešu ģimnāzijas direktors. Tā bija vienīgā pilnas mācību programmas latviešu ģimnāzija brīvajā pasaulē. Pēdējos mūža gados A. Dreimanis pierakstījis atmiņas par savas dzīves gājumu. Tās apkopojusi viņa meita Agrīta grāmatā „Mana dzīve”, kas izdota Vācijā 1980. gadā[14].
Apbalvojumi
Par nopelniem valsts un sabiedriskā darbā 1928. gadā saņēmis ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[15].
Avoti
[1] Skromule, S. (sast.). (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka. 13. lpp.
[2] Bērziņš, E. (1992). Talsu Valsts ģimnāzijas XVII izlaidums 1939. g. Ņujorka: (bez izd.). 55. lpp.
[3] Grauds, Ž. (1935–1937). Talsu novada zinātnieki un rakstnieki. Latvieši. Freija, A. et al. Talsu novads. Rīga: Talsu un Tukuma Studentu Biedrības izdevums. 406. lpp.
[4] Skromule, S. (sast.). (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka. 13.–15. lpp.
[8] Kroders, P. (1929). Latvijas darbinieku galerija: 1918–1928. Rīga: Grāmatu Draugs. 42. lpp.
[9] Skromule, S. (sast.). (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka. 13.–15. lpp.
[10] Bērziņš, E. (1992). Talsu Valsts ģimnāzijas XVII izlaidums 1939. g. Ņujorka: (bez izd.). 55. lpp.
[11] Skromule, S. (sast.). (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka. 16. lpp.
[12] Kroders, P. (1929). Latvijas darbinieku galerija: 1918–1928. Rīga: Grāmatu Draugs. 42. lpp.
[13] Skromule, S. (sast.). (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka. 17. lpp.
[14] Turpat, 18. lpp.
[15] Šmelte, E., Tamsons, I. (2004). Talsu ģimnāzija. Talsi: aut. izd. 62. lpp.
Par Ansi Dreimani kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
