Klāra Freienberga
14.12.1887.–23.12.1983.
skolotāja
Dzimusi Dundagas Līkajā muižā. Dundagas vidusskolas skolotāja, pedagoģijā aizvadīja 53 gadus. Apglabāta Anstrupes kapos.
Personiskā informācija
Dzimusi Dundagas Līkajā muižā sešu bērnu ģimenē kā otrais bērns. Tēvs Ansis Freienbergs bija muižas rakstvedis pie Dundagas barona Kristiāna fon Ostenzakena[1]. Vecvecāki – Fricis Adamovičs un Krišjāņa Barona māsa Līze. Atminoties vectēvu un viņa „Dingu”
mājas, K. Freienberga raksta[2]:
„[..] Mūsu atmiņā vecpaps vēl ir stingrs, staigā ar spieķi, bet jau sirms. [..] Svētdienas rītos, kā tas saimniekmājās parasts, notur pātarus. Jāceļas priekš septiņiem. Tad visa saime salasās lielajā istabā – [..] Pātarus notur vecpaps — sēž galda galā, tad vienā līnijā uz istabas vidu vecmamma, mazbērni, tante, ap jauno galdu un uz soliem saimes ļaudis, vecākas sievietes pie krāsns uz krāšbeņķa. [..] Gavēņa laikā gan mēs ar vecpapu divatā .. sēžam pie loga un dziedam gavēņa dziesmas. Man šīs dziesmas, žēli sērīgās, patīk. [..]”
No 1895. līdz 1901. gadam mācījās Dundagas divpusīgajā ministrijas skolā. Pēc tam devās uz Poliju un izglītošanos turpināja Pabijaņicas sieviešu komercskolā. Pabijaņicā par skolotāju strādājis K. Freienbergas krusttēvs Fricis Adamovičs, kurš uzņēmies rūpes par 14 gadus veco meiteni. Skola Polijā absolvēta 1907. gadā. 1919. gada rudenī K. Freienberga iestājās Latvijas Universitātes tautsaimniecības fakultātē, 1932. gadā iegūts ekonomisko zinātņu kandidāta grāds[3][4].
Apbedīta Anstrupes kapos. Diāna Siliņa raksta[5]:
„[..] Kaut arī mūža nogalē K. Freienberga ir zaudējusi acu gaismu, viņa saglabājusi optimismu: [..] Pieminekli viņai uzlikuši skolēni un tajā iekaltajā tekstā K. Freienberga salīdzināta ar ugunskura liesmojumu, kas visas savas dzirksteles atdevis viņiem, skolēniem. [..]”
Darbība
Pēc mācībām Pabijaņicā K. Freienberga ieradās Rīgā un sāka strādāt par pasniedzēju Viļa Olava komercskolā. Pirmā pasaules kara laikā tā tika pārcelta uz Petrogradu (tagad Sanktpēterburga), tāpēc K. Freienberga uz neilgu laiku strādāja Dundagas pamatskolā. Universitātes gados atradusi kasieres darbu ceļu un būvju virsvaldē, lai spētu nodrošināt sev studijas. Pēc grāda iegūšanas K. Freienbergas darba vieta atkal ir V. Olava komercskola – tur viņa nostrādā līdz 1944. gadam[6][7].
Dundagas vidusskolā darba gaitas uzsāktas 1945. gadā; K. Freienberga mācīja grāmatvedības pamatus, vācu valodu un ģeogrāfiju[8]. Bijušais audzēknis Miervaldis Ceimurs dalījies atmiņās par pedagoģi[9]:„[..] Freienbergai bija laba humora izpratne. Kādā vācu valodas stundā, audzēkņiem rakstot kontroldarbu, skolotāja staigā starp soliem un paceļ kādus burtnīcu vākus, uz kuriem krievu burtiem uzrakstīts špikers. Viņa jautāja:
„Vai tad tā vajadzēja laiku tērēt, būtu labāk pamācījies.””
Arī citi audzēkņi raksturojuši K. Freienbergu kā skolotāju[10]:
„(..) Viņa ar savu vienkāršību, ar savu pieeju bērnu dvēselēm ir ļoti palikusi atmiņā. Viņa izveda mūs visus cauri skolas gadiem ar savu lielo prasību, ar stingru noteiktību un ļoti, ļoti lielu iecietību. Viņa bija kā māte, dāvādama mums tikai labu. Viņai bija respekts, ļoti liels respekts, visi puikas viņu cienīja.”
Mācību priekšmeti, kurus K. Freienberga pasniegusi Dundagā, viņas specialitātei nav atbilduši, taču skolotājas smago darbu un atbildības izjūtu apliecinājis arī tas, ka viņa savām stundām un skolotāju semināriem gatavojusies līdz vēlai naktij, pils telpās pāršķirstot „laikrakstu un žurnālu kaudzes”[11]. K. Freiberga pensijā devās 1960. gadā, līdz ar to pedagoģiskajā darbā viņa aizvadīja 53 gadus – piecpadsmit no tiem pagājuši Dundagā. Pēc pensionēšanās apkopojusi Dundagas vidusskolas vēsturi, kārtojusi novadpētniecības muzeja materiālus, konsultējusi citus pedagogus. Uzrakstījusi arī atmiņu stāstījumu par savu radinieku K. Baronu[12], savukārt pašas K. Freienbergas atmiņas pierakstījusi viņas māsīca Sofija Dravniece. K. Freienberga sastādījusi mācību grāmatu „Divkāršās grāmatvedības pamatmācība”[13].
Apbalvojumi
1947. gadā piešķirta nozīme
„Izglītības darba teicamnieks”[14].
Avoti
[3] Boguša, I. (2007). Atmiņu stundā pie skolotājas Klāras Freienbergas. Talsu Vēstis, Nr. 146, 15.12. 7. lpp.
[4] Metene, V., Alksne, M. (1980). Mūža dāsnums. Padomju Karogs, Nr. 30, 08.03. 3. lpp.
[6] Talsu rajona tautas izglītības darbinieki. (1983). No skolotājas atvadoties. Padomju Karogs, Nr. 154, 29.12. 4. lpp.
[7] Metene, V., Alksne, M. (1980). Mūža dāsnums. Padomju Karogs, Nr. 30, 08.03. 3. lpp.
[8] Siliņa, D. (2007). Sirsnīgā atmiņu pēcpusdiena. Dundadznieks, Nr. 12, decembris. 4. lpp.
[9] Boguša, I. (2007). Atmiņu stundā pie skolotājas Klāras Freienbergas. Talsu Vēstis, Nr. 146, 15.12. 7. lpp.
[10] Siliņa, D. (2007). Sirsnīgā atmiņu pēcpusdiena. Dundadznieks, Nr. 12, decembris. 4. lpp.
[12] Talsu rajona tautas izglītības darbinieki. (1983). No skolotājas atvadoties. Padomju Karogs, Nr. 154, 29.12. 4. lpp.
[13] Siliņa, D. (2007). Sirsnīgā atmiņu pēcpusdiena. Dundadznieks, Nr. 12, decembris. 4. lpp.
[14] Metene, V., Alksne, M. (1980). Mūža dāsnums. Padomju Karogs, Nr. 30, 08.03. 3. lpp.
Attēls: Kubalu skolas-muzeja arhīvs.
Par Klāru Freienbergu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
