Vaira Kamara

15.05.1952.

pedagoģe, režisore

Jēkabpiliete. Vadījusi skolēnu teātra pulciņus, māca skatuves runas mākslu, bijusi Dundagas amatierteātra režisore.

Personiskā informācija

Nāk no Jēkabpils puses Policānu ģimenes[1]. V. Kamara stāsta[2]:
„[..] Es piedzimu ar skanīgu uzvārdu Saveljēri, bet tai sievietei nebiju vajadzīga. [..] Cilvēki noformēja dokumentus un nodeva mani bērnunamā. Tur es biju ļoti īsu brīdi, jo mani paņēma fantastisks cilvēks – mana audžumamma, ko es visu mūžu par mammu esmu uzskatījusi. [..]”
Teātris jau kopš mazotnes bijis daļa no V. Kamaras dzīves – mamma viņu ņēmusi līdzi uz izrādēm[3]. 1981. gadā apprecējās ar dzejnieku Laimoni Kamaru[4]. 1984. gadā V. Kamara absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas masu pasākumu režijas nodaļu[5]. Jau vidusskolas gados pedagogi viņu aicinājuši studēt literatūru, teātra zinātni vai pedagoģiju, taču uzreiz pēc skolas absolvēšanas viņa konservatorijā neiestājās[6].

Darbība

„[..] Pati pirmo dzejoļus uzrakstīju, bērns būdama, ganos ejot. 11. klasē iestājos Jēkabpils jauno autoru apvienībā un pirmoreiz publicējos. Drīz pēc tam piedalījos Rakstnieku savienības rīkotajā seminārā, [..].”[7]
Bijusi teātra pulciņa vadītāja Jēkabpilī. Viesojoties pie radiniekiem Vandzenes pusē, nolēmusi doties uz izpildkomiteju, lai pieteiktos kultūras nama direktores amatam.
„[..] Tā aizsākās iepazīšanās ar nodaļas vadītāju Skaidru Zvejnieci, kā arī vēlāk ar Dundagas Kultūras nama direktori Bernāni, ar kuru kopā nostrādāti 20 gadi. Bernāne viņai iemācījusi darba tikumu, savukārt Skaidra Zvejniece – prasmi domāt. [..]”[8]
1972. gadā V. Kamara pārcēlās uz Dundagu un sāka strādāt Dundagas kultūras namā[9]. Vadījusi vairākus pašdarbības kolektīvus, daiļlasītāju pulciņu[10], Dundagas kultūras nama dzejas klubu[11]. V. Kamara darbojusies arī pedagoģiskajā jomā – gatavojusi Dundagas vidusskolas audzēkņus runas mākslas konkursiem[12], vadījusi vidusskolas 10.–12. klašu teātra studiju „Dundaga” un 5.–8. klašu teātra pulciņu „Dundžiņi”[13]. Dundagas amatierteātra „Vojmanšes” režisore[14], strādājusi Talsu novada bērnu un jauniešu centrā[15].

mazpilSētas stāstnīca. Saruna ar Vairu Kamaru

Saite uz video pieejama šeit.

Apbalvojumi

2013. gadā par ilggadēju ieguldījumu izglītības un kultūras darbā Dundagas novadā un skolu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā V. Kamara saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa zeltīto Goda zīmi[16].

Avoti

[1] Briede, K. (2024). Dzejas un dzīves krustcelēs. Talsu Vēstis, Nr. 2, 05.01. 10. lpp. 
[2] Upīte, U. (2009). „Laikam no tevis tomēr cilvēks iznāca!” Talsu Vēstis, Nr. 44, 11.04. 5. lpp.
[3] Blumberga, A. (2026). No papīra teātra līdz izcilām amatiermākslas virsotnēm. Talsu Vēstis, Nr. 79, 16.10. 9. lpp.
[4] Emerberga, R. (2023). „Manas ģimenes/dzimtas stāsts” dzejas un dzīves krustcelēs. talsubiblioteka.lv. 20.12. Pieejams: https://www.talsubiblioteka.lv/manas-gimenesdzimtas-stasts-dzejas-un-dzives-krustceles/
[5] Cālīte, A. (1984). Bagātākus vārdus! Padomju Jaunatne, Nr. 22, 02.02. 4. lpp.
[6] Blumberga, A. (2026). No papīra teātra līdz izcilām amatiermākslas virsotnēm. Talsu Vēstis, Nr. 79, 16.10. 9. lpp.
[7] Brūvere, M. (1978). Tajā norā pie Dundagas. Padomju Karogs, Nr. 29/30. 08.03. 6. lpp.
[8] Blumberga, A. (2026). No papīra teātra līdz izcilām amatiermākslas virsotnēm. Talsu Vēstis, Nr. 79, 16.10. 9. lpp.
[9] Brūvere, M. (2002). Jubileja pilī. Talsu Vēstis, Nr. 56, 16.05. 5. lpp. 
[10] Cālīte, A. (1984). Bagātākus vārdus! Padomju Jaunatne, Nr. 22, 02.02. 4. lpp.
[11] Daugmalis, V. (1984). Būt vajadzīgam sev un citiem. Cīņa, Nr. 106, 08.05. 3. lpp.
[12] Siliņa, D. (2013). „Mans ordenis – tie ir mani audzēkņi”. Dundadznieks, Nr. 10, maijs. 5. lpp.
[13] Kamara, V. (2012). Teātra sports aplipina jeb Vidusskolēniem aug laba maiņa. Dundadznieks, Nr. 4, 6. lpp.
[14] Auziņš, A. (2010). Teātra sezonas noslēgumā. Dundadznieks, Nr. 5, maijs. 6. lpp. 
[15] Laukmane, M. (2022). Svarīgi zināt un atcerēties. Talsu Novada Ziņas, Nr. 5, maijs. 9. lpp.
[16] Tropiņa, K. (2013). Valsts apbalvojums – dundadzniecei Vairai Kamarai. Talsu Vēstis, Nr. 49, 03.05. 1. lpp.

Attēls: Talsu Galvenās bibliotēkas arhīvs.

Par Vairu Kamaru kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta