1973. gadā pēc studiju beigšanas G. Laicāns tika nosūtīts uz Roju kā jaunais fizikas skolotājs. Tur viņu uzņēma Arvīda Penēža, iepriekšējā Rojas vidusskolas fizikas skolotāja, ģimene. A. Penēzis pierunāja G. Laicānu doties uz Dundagu, jo arī tur trūka šī priekšmeta skolotāja; tā paša gada 31. augustā G. Laicāns sāka darba gaitas Dundagas vidusskolā, kur strādāja līdz 1979. gadam. Bijis trīs klašu audzinātājs[8][9]. G. Laicāns par savu ārpusskolas nodarbošanos jeb diskotēku rīkošanu stāsta[10]
:
„[..] katrs paralēli savam maizes darbam ņēmās ar visu ko – (..) Mans jājamzirdziņš bija diskotēkas. Atbraucot uz šejieni, man pie rokas bija viens čemodāns, bāztin piebāzts ar svaigākajiem ierakstiem, turpat arī bildes un apraksti par dažādām grupām, ansambļiem un dziedātājiem. Neaizmirstiet – tie bija 70. gadi, laiks, kad vēl tikai pašā Rīgā parādījās pirmās diskotēkas, bet te, Kurzemes nomalē, diskotēka bija kaut kas nedzirdēts un neredzēts. [..]”
G. Laicāns bija Talsu rajona radioamatieru kluba vadītājs[11]; tolaik viņš aizrāvies arī ar „radiolietām”[12]:
„(..) Izveidojām radiopulciņu, elektronikas pulciņu. Bija Morzes ābeces klase. [..] Es labi sadarbojos ar Elektronikas institūtu, kas deva norakstītos aparātus. (..)”
Dibināja Talsu rajona Jauno tehniķu staciju un bija tās pirmais vadītājs (1982–1987). Darba pieredzē ietilpst arī vadītāja vietnieka amats Talsu rajona izglītības nodaļā (1987–1991)[13].
No 1991. līdz 2006. gadam strādāja par Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju[14]. G. Laicāns atminas pirmos darba gadus pagasta pašvaldībā[15]:
„[..] Kad nāca jaunie laiki – faktiski visgrūtākajā brīdī, kad Dundaga jau divus gadus nebija kurināta –, man nācās kļūt par pagasta padomes priekšsēdētāju. Viss bruka un juka, valdīja vislielākais bardaks. Strādājām, galvu nepacēluši, [..].”
Paralēli iesaistījās Latvijas Pašvaldību savienībā, 2001. gadā kļuva par tās priekšsēdētāja vietnieku un pagastu apvienības priekšsēdētāju[16]. 2006. gada februārī Briselē vadījis Latvijas delegāciju Eiropas Savienības Reģionālās komitejas darbā[17]. 2006. gada oktobrī G. Laicāns tika ievēlēts 9. Saeimā no apvienības „„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” saraksta[18], taču 2008. gadā no partijas izstājās[19]. No 2013. līdz 2017. gadam bija Dundagas novada domes priekšsēdētājs[20][21].
G. Laicāns Vecmuižas stallī, Dundagas „Ievlejās”, apskatei izvietojis privātu vēstures materiālu kolekciju[22]. Viņš uzsver, ka tas ir nevis muzejs, bet gan piemiņas vieta cilvēkiem, kas Vecmuižā dzīvojuši[23]. Ilga Taimiņa raksta[24]:
„[..] Piecu gadu laikā viņš beidzot piepildīja savu sapni – apkopot gadu desmitos vāktās senlietas – ne izrakumos vai ekspedīcijās gūtus artefaktus, bet mūsu tēvu, vectēvu un arī pašu paaudzes dzīves laikā lietotus sadzīves priekšmetus. To visu skatījām senas ēkas divos stāvos. Eksponātu skaits mērāms tūkstošos, no vērpjamā ratiņa un bērnu šūpulīša līdz Latvijā ražotiem radioaparātiem, traukiem un sadzīves tehnikai. Īpaša vieta Gunāra kolekcijā ir 300 pulksteņiem, un galvenais – tie visi ir darba kārtībā, un saimnieks ik rītu tos uzvelk. [..]”
G. Laicāns sevi dēvē kā par novadpētnieku, tā par hronistu – viņa arhīvos noglabāti laikraksta „Talsu Vēstis” izgriezumi[25]:
„(..) Tas man ir kā dzīvesveids. Avīzes apstrādāšanas sistēma man ir ļoti vienkārša. Tagad gan rubrikām ir mazliet mainījušies nosaukumi, bet nedēļas viesi man visi ir sakrāti, jo ir liela interese par cilvēkiem mūsu novadā. [..]”