Anss Lerhis-Puškaitis
02.09.1859.–30.03.1903.
skolotājs, folkloras vācējs un apkopotājs
...
Personiskā informācija
Īstais vārds – Ansis Lerhis. Kā otrais dēls dzimis Talsu pagasta Talsciema
„Cīruļos”. Vecāki – saimnieki Reinis (1828–1881) un Ģedrude (1838–1901)[1]. Bērnības gados gājis ganos, mācījies lasīt no dziesmu un sprediķu grāmatas[2]. Tāpat agri saskāries ar tautas nostāstiem par stipriniekiem, burvjiem, raganām[3]. Dzejnieks Fricis Kristapsons dalījies atmiņās par došanos uz A. Lerha-Puškaiša dzimtajām mājām[4]:
„[..] Tomēr saimniece zināja pastāstīt, ka ābeļdārzs ir rakstnieka stādīts, kas ābeles mīlējis vairāk par visiem kokiem. Ēkas pie ābeļdārza esot senās saimnieku mājas, bet, kur tagadējie saimnieki dzīvo, toreiz bijusi kalpu māja. Zemā balti pelēkā istaba klusē, spoguļodamās tumšiem zemiem logiem, pa kuriem mazais Ansis reiz ieraudzījis šīs zemes sauli un Kurzemes debesis. Tagad viņa pārdzīvojusi savu lietderības mūžu, bet ir apdvesta no pagājušo laiku burvības. Tur tumšajās istabās skanējušas dziesmas un paustas pasakas un teikas garajos vakaros klaušu laikos. [..]”
Kopā ar divus gadus jaunāko brāli Bērtuli tika nosūtīts uz tuvākajām „Laipmežu” un Šlīpa mežziņa mājām, lai mācītos pātarus pie Talsu luterāņu draudzes mācītāja Johana Heinrihsa Tīlinga (1837–1870)[5]. Deviņu gadu vecumā sāk mācīties Talsu privātskolā pie kādas Golcas jaunkundzes. Mācības ilgst vien divus gadus; problēmas sagādā vācu valodas zināšanu trūkums. Tad apmeklē Friča Feldmaņa privātskolu, bet nepabeidz to. 1873. gadā A. Lerhis-Puškaitis iestājās tikko atvērtajā privātajā apriņķa skolā Talsos. Arī tur mācījies divus gadus, jo, kā norāda Kārlis Dziļleja, „tēvam tomēr aptrūkusi nauda dēla skološanai”[6]. 1879. gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru[7].
Darbība
Avoti
[1] Tamsons, I. (2022). Toreiz un tagad. Talsu Vēstis, Nr. 22, 18.03. 9. lpp.
[2] Grauds, Ž. (1935–1937). Talsu novada rakstnieki un zinātnieki. Latvieši. Talsu novads. Rīga: Talsu un Tukuma Studentu Biedrības izdevums. 411. lpp.
[3] Čakars, O., Grigulis, A., Losberga, M. (1987). Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. Rīga: Zvaigzne. 428. lpp.
[4] Šironovs, J. (sak.). (2015). Senlolots sapnis. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. 41. lpp.
[5] Tamsons, I. (2022). Toreiz un tagad. Talsu Vēstis, Nr. 22, 18.03. 9. lpp.
[6] Dziļleja, K. (2012). Es atskatos uz Talsu novadu. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. 74. lpp.
[7] Dūdiņa, B. (rād. sast.). (2003). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 363. lpp.
Attēls: Sprūde, V. (2017). 1907. gada 19. janvārī. Piemineklis A. Lerhim-Puškaitim. Latvijas Avīze, Nr. 14, 19.01. 16. lpp.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
