Valda Malēja
19.07.1927.–02.03.2004.
tēlniece
Dzimusi Kandavā, lielu daļu dzīves aizvadījusi Lubē. Darināja stājtēlniecības kompozīcijas un portretus, piedalījās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Apbedīta Ārlavas kapos.
Personiskā informācija
Dzimusi Kandavā valsts ierēdņa un skolotājas ģimenē, dzimtais uzvārds – Puriņa. Mācījusies Popervāles pamatskolā, Talsu ģimnāzijā, 1946. gadā absolvēta Dundagas vidusskola[1][2]. Studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, taču 1958. gadā ar izcilību pabeidza Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu[3]. Ruta Čaupova apraksta V. Malējas diplomdarbu[4]:
„Viņas diplomdarbs – divu figūru kompozīcija „Pēc darba”, kurā atveidotas divas lauku sievas, – guva ievērību un atzinīgu vērtējumu. Par to priecājās arī diplomdarba vadītājs Teodors Zaļkalns. [..]”
V. Malēja bērnībā bieži pārcēlusies tēva darba norīkojumu dēļ – ģimene dzīvojusi Liepājā, Saldū[5]. Par laiku, kad V. Malēja skolas gaitas turpināja tikko atvērtajā Dundagas vidusskolā, lasāms[6]:
„[..] Dundagas Pūliņos draudzīgajā Mitleru ģimenē pavadītais laiks joprojām ir gaišā atmiņā. Tālāk? Tālāk nāca Rīga, [..].”
Dažādi dzīves posmi aizvadīti „Ošos”, vecāku mājās Lubes ciemā. Vēlāk V. Malēja tās kopusi kopā ar vīru Sergeju. Arta Dumpe norāda[7]:
„[..] Agrāk rūpējās par slimo māti skolotāju Irmu Puriņu. Tēvu Valda zaudēja agri, viņu 1940. gadā zvēriski noslepkavoja. Pārdzīvojums bija vārdos neizsakāms, [..]”
Apglabāta Ārlavas kapsētā.
Darbība
V. Malēja radīja vienas vai divu figūru stājtēlniecības kompozīcijas un portretus no bronzas, alumīnija un keramikas[8]. Tāpat viņa ir darinājusi lielizmēra dekoratīvas kompozīcijas[9]. R. Čaupova uzsvērusi, ka tēlniece nekad nav bijusi „pielāgošanās vai peļņas apsvērumu vadīta” un ka viņas darbi kopš paša sākuma tikuši iekļauti izstādēs[10], kā arī raksturojusi viņas radošo darbību[11]:
„[..] lielu vērību velta harmoniskai figūru uzbūvei. Tiecas panākt, lai ikviena forma būtu piepildīta, lai apjomi saistītos loģiskā, izsvaroti modelētā vienojumā. Būtiska loma ir arī delikāti sabalansētam caurviju kustību ritmam, skaidrai siluetu nolasāmībai. [..] Galvas pieliecienam, plaukstu pavērsienam, sejas pantu smalki izstrādātam apvienojumam ir svarīga nozīme garīgās noskaņas radīšanā. [..]”
Pēc studijām akadēmijā divus mēnešus V. Malēja strādājusi Mākslinieku jaunrades namā Palangā[12]. 1962. gadā iestājusies Mākslinieku savienībā[13]. No 1975. līdz 1984. gadam viņa strādājusi par vadītāju LRAP Kultūras nama Tautas tēlniecības studijā. Tēlnieku apvienības biedre kopš 1989. gada[14], iesaistījās arī Talsu mākslinieku grupā[15]. Sešdesmitajos gados V. Malēja kopā ar Artu Dumpi strādāja kopīgā darbnīcā Vecrīgā, Grēcinieku ielā[16]. Veidojusi Talsu Mākslas dienu medaļas[17], arīdzan vairākus piemiņas ciļņus – viens no tiem (pie „Anužu” mājām; 1990. g.) veltīts novada cilvēkam, mūzikas kritiķim un diriģentam, V. Malējas vecmāmiņas brālim Ernestam Brusubārdam[18][19].
Avoti
[2] Bremša, L. (1996). Malēja Valda. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 99. lpp.
[4] Čaupova, R. (1997). Valdas Malējas ceļš tēlniecībā – atmiņas, darbi un panākumi. Talsu Vēstis, Nr. 94, 16.08. 5. lpp.
[5] Turpat.
[8] Bremša, L. (1996). Malēja Valda. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 99. lpp.
[9] Čaupova, R. (2023). Profesionālā tēlniecība Latvijā. Rīga: Neputns. 175. lpp.
[10] Čaupova, R. (1997). Valdas Malējas ceļš tēlniecībā – atmiņas, darbi un panākumi. Talsu Vēstis, Nr. 97, 23.08. 5. lpp.
[11] Čaupova, R. (1987). Veidot varētu mūžīgi. Literatūra un Māksla, Nr. 29, 17.07. 10. lpp.
[12] Čaupova, R. (1997). Valdas Malējas ceļš tēlniecībā – atmiņas, darbi un panākumi. Talsu Vēstis, Nr. 97, 23.08. 5. lpp.
[13] Millersone, G. (sast.). (1987). Talsu mākslinieki. Talsi: Talsu novadpētniecības muzejs.
[14] Bremša, L. (1996). Malēja Valda. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 99. lpp.
[15] Vjatere, G. (1987). Ciemos pie tēlnieces. Padomju Karogs, Nr. 95, 08.08. 3. lpp.
[16] Čaupova, R. (2023). Profesionālā tēlniecība Latvijā. Rīga: Neputns. 224. lpp.
[17] Vjatere, G. (1987). Ciemos pie tēlnieces. Padomju Karogs, Nr. 95, 08.08. 3. lpp.
[18] Čaupova, R. (1987). Veidot varētu mūžīgi. Literatūra un Māksla, Nr. 29, 17.07. 10. lpp.
[19] Bremša, L. (1996). Malēja Valda. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 99. lpp.
Attēls: Čaupova, R. (1987). Veidot varētu mūžīgi. Literatūra un Māksla, Nr. 29, 17.07. 10. lpp.
Par Valdu Malēju kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
