1983. gadā kopā ar māsām piedalījusies Latvijas televīzijas konkursā „Ko tu proti?” un, pateicoties pašu talantam un skolotājas Ināras Pugovičas ieguldītajam darbam, viņas ieguvušas otro vietu valstī[3].
D. Rūtenberga klavierspēli pasniegusi gan Talsu Mūzikas skolā[4], gan Dundagas Mākslas un mūzikas skolā[5]. 1993. gadā dibinājusi bērnu popgrupu „Krikši”[6], kas piedalīusies dažādos konkursos. D. Rūtenberga ir arī komponiste, raksta vokālo mūziku. Savulaik grupā
„Post scriptum” spēlējusi taustiņinstrumentus, bijusi dziesmu vārdu autore un vokāliste[7], tāpat notikuši viņas autorkoncerti ar dažāda vecuma bērnu un jauniešu koru iesaisti[8].
Kopā ar mūzikas pedagoģi un dziedātāja Baibu Veismani-Rezongu D. Rūtenberga Talsos iedzīvināja „Dziesmu skolu”[9]. Tas ir muzikāls projekts ar mērķi attīstīt pirmsskolas vecuma bērnu kolektīvās muzicēšanas prasmes, lai viņi vēlāk iekļautos skolu ansambļos, koros un orķestros. Bērniem dota iespēja attīstīt savas muzikālās prasmes un iemaņas dziedot, skandējot tekstu, ritmizējot un spēlējot dažādus mūzikas instrumentus. „Dziesmu skolas” pirmais mācību gads ar vērienu noslēdzās 2011. gada 3. maijā Talsu sporta hallē, kur varenā kopkorī pirmo reizi Kurzemē kopā sadziedāja ap 700 bērnu no 5 novadiem.
2009. gadā iznākusi D. Rūtenbergas un Kristīnes Brokas-Meļķes sastādīta dziesmu un rotaļu grāmata bērniem „Raibo pogu šovs”[10]: „[..] Pamazām komponējot un rakstot dziesmu vārdus, radās ideja visu likt kopā, veidot dziesmu disku un izdot grāmatu, kurā būtu gan dziesmu vārdi un notis, gan rotaļām veidotas dziesmas un pašu rotaļu apraksts. [..]”
Savukārt 2012. gadā izdevniecībā „RAKA” tiek izdota grāmata „No saules mācies”, kurā iekļautas 42 oriģināldziesmas un trīs rotaļas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem[11]. Šajā grāmatā iekļauto dziesmu autori ir arī Talsu dzejnieki (Inga Krišāne, Doloresa Lepere, Maija Laukmane, u. c.). D. Rūtenberga izdevusi arī citus bērnu dziesmu un muzikālo rotaļu krājumus – „Baltā ziema” (2016) un „Skaņu spēles” (2018). Talsu pamatskolas himnas „Mana skola” mūzikas autore[12].