Jēkabs Spriņģis

28.11.1907.–19.11.2004.

gleznotājs, mākslas pedagogs

Dzimis Aizputes apriņķī. Ilggadējs skolotājs Talsu vidusskolā, dēvēts par Meistaru un Talsu mākslinieku. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Personiskā informācija

Dzimis Aizputes apriņķa Klosteres pagasta Jaunaiķu muižā, piecu bērnu ģimenē bijis jaunākais dēls[1]. Mācījies Klosteres pagasta un Aizputes pilsētas pamatskolās, Aizputes vidusskolā, kā arī Liepājas Mākslas amatniecības skolā (1927–1930). No 1930. gada līdz 1936. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur beidzis Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Virtuvē”[2][3].

J. Spriņģis no 1936. gada līdz 1980. gadam dzīvoja Talsos, tad pārcēlies uz dzīvi Rīgā[4][5]. Guna Millersone atzīmē[6]:
„Talsos Meistars nodzīvoja 44 gadus ar pārtraukumu no 1944. līdz 1946. gadam, kad bija jāpakļaujas vācu varas pavēlei izbraukt Vācijas virzienā; kara beigas viņš laimīgi sagaidīja Francijā. [..]”
Sieva bijusi skolotāja, abu ģimenē dzimis dēls Māris[7]. J. Spriņģis miris Rīgā un apbedīts Meža kapos[8].

Darbība

Līdz aiziešanai pensijā (1969. g.) strādājis par zīmēšanas, rasēšanas, mākslas vēstures skolotāju Talsu skolās[9]; uzreiz pēc studijām Mākslas akadēmijā J. Spriņģis uzsāka darba gaitas Talsu vidusskolā (tagad Talsu Valsts ģimnāzija)[10]. Pats J. Spriņģis atceras[11]:
„[..] Pirmais iespaids par Talsiem un par skolu bija drūms. Brauciens pārkurinātā mazbānītī, kur stipri oda pēc reņģēm (zvejnieka sievas atgriezās no Rīgas tirgus ar zivju groziem). [..] Taču darbabiedri bija atsaucīgi un sirsnīgi, arī ar skolēniem neradās nekādi konflikti, tikai daži sīkumi, pie kuriem pats biju vainīgs, jo neko nesajēdzu no pedagoģijas. [..]”
Viņš vadījis zīmēšanas pulciņu un bijis bibliotekārs[12]. Gundega Blumberga par mākslinieka darbību raksta[13]:
„[..], kamēr pelnījis maizi algotā darbā, skolodams bērnus un vilkdams uz papīra lozungu vai saukļu burtus, mākslai palika krēslainās vakara stundas un brīvdienas. [..]”
J. Spriņģis pārstāvēja eļļas un akvareļglezniecību[14]. Sākotnēji darbiem bijis raksturīgs reālisms, vēlāk J. Spriņģis kā savu mākslas virzienu izkopis kubismu, „maigu un lirisku”[15]. Akvareļglezniecībā ilgus gadus devis priekšroku klusajai dabai, gleznojot ziedus un augļus[16]. Kā norāda Ilze Kārkluvalka, mākslinieka daiļradi nekad neietekmēja „laikmeta valdošā diktāta roka”[17]. Izstādēs viņš piedalījies kopš 1936. gada, nesot Talsu vārdu pasaulē un eksponējot savus darbus Austrālijā, Zviedrijā, Polijā, Ķīnā u. c. valstīs. Kopš 1964. gada bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs[18], kopš 1998. gada – Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts[19].

Apbalvojumi

Par ilggadēju darbu Talsu vidusskolā 1977. gadā saņēmis medaļu „Darba veterāns”[20]. 1990. gadā piešķirta godalga par labāko darbu Austrālijas latviešu 42. kultūras dienās Sidnejā, 2001. gadā – diploms starptautiskajā Klaipēdas akvareļu izstādē[21]

Avoti

[1] Pētersone, V. (1977). Satiksimies gleznā, māksliniek! Padomju Jaunatne, Nr. 21, 27.12. 4. lpp.
[2] (bez aut.). (bez gada). Talsu mākslinieki. (bez izd. vietas un izdevēja).
[3] Millersone, G. (sast.). (2006). Talsu mākslinieki. 2000–2005. Talsi: Talsu novada muzejs. 40. lpp.
[4] Millersone, G. (sast.). (1987). Talsu mākslinieki. Talsi: Talsu novadpētniecības muzejs.
[5] Blumberga, G. (2002). Spēles. No akmentiņiem līdz krāsām. Millersone, G. (sast.). Jēkabs Spriņģis. Glezniecība. Talsi: Talsu novada muzejs. 9. lpp.
[6] Millersone, G. (2017). Mazpilsēta. 44 gadi no dzīvesLatvijas Avīze, Nr. 235, 05.12. 8. lpp.
[7] Kārkluvalka, I. (2007). Māris Spriņģis, fiziķis, gleznotāja dēls. Talsu Vēstis, Nr. 139, 29.11. 6. lpp.
[8] Kārkluvalka, I. (2007). Glezniecības vecmeistara Jēkaba Spriņģa atcerei. Talsu Vēstis, Nr. 141, 04.12. 5. lpp.
[9] (bez aut.). (bez gada). Talsu mākslinieki. (bez izd. vietas un izdevēja).
[10] Bēms, R. (1987). Sveicam. Literatūra un Māksla, Nr. 49, 04.12. 10. lpp.
[11] Spriņģis, J. (1989). Talsu vidusskolai – 70. Talsu Vēstis, Nr. 123, 14.10. 1. lpp.
[12] Vjatere, G. (1970). Es eju ciemos. Padomju Karogs, Nr. 66, 02.06. 3. lpp.
[13] Blumberga, G. (2002). Spēles. No akmentiņiem līdz krāsām. Millersone, G. (sast.). Jēkabs Spriņģis. Glezniecība. Talsi: Talsu novada muzejs. 13. lpp.
[14] Millersone, G. (sast.). (2006). Talsu mākslinieki. 2000–2005. Talsi: Talsu novada muzejs. 40. lpp.
[15] Millersone, G. (2017). Mazpilsēta. 44 gadi no dzīves. Latvijas Avīze, Nr. 235, 05.12. 8. lpp.
[16] Brāķere, R. (1980). Mūsu akvarelis šodien. Cielava, S. (sast.). Latviešu tēlotāja māksla. Rīga: Liesma. 89. lpp.
[17] Kārkluvalka, I. (1994). Daži mirkļi pie savējā, talsenieka, Rīgā. Talsu Vēstis, Nr. 151, 24.12. 7. lpp.
[18] Millersone, G. (sast.). (2006). Talsu mākslinieki. 2000–2005. Talsi: Talsu novada muzejs. 40. lpp.
[19] (bez aut.). (2006). Aicina kalpa zēna krāsu pasaule. Latvija Amerikā, Nr. 15, 15.04. 3. lpp.
[20] (bez aut.). (1977). Darba veterāni. Padomju Karogs, Nr. 128, 25.10. 1. lpp.
[21] (bez aut.). (2006). Aicina kalpa zēna krāsu pasaule. Latvija Amerikā, Nr. 15, 15.04. 3. lpp.

Attēls: Millersone, G. (sast.). (2006). Talsu mākslinieki. 2000–2005. Talsi: Talsu novada muzejs. 32. lpp. 

Par Jēkabu Spriņģi kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta