Jolanta Strikaite-Lapiņa, foto - Santa Savisko-Jēkabsone (foto no httpsnra.lvkulturapersonibas141178-24-maija-jubilare-lno-soliste-jolanta-strikaite-lapina.htm)
Jolanta Strikaite-Lapiņa
Mācījusies Talsu pamatskolā un Talsu mūzikas skolā. Mācības turpinājusi Rīgas Doma kora skolā. Studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijā un ieguvusi maģistra grādu. Vokālo meistarību papildinājusi meistarklasēs pie dažādiem pedagogiem un dziedātājiem.[1]
1999. gadā piedalījusies konkursā "Tīnis ‘99” un ieguvusi augstāko titulu.[2] 2013. gadā kļuvusi par Alīdas Vānes starptautiskā konkursa diplomandi. 2013. gadā piedalījusies Nordoperas Intensīvajā jauno dziedātāju programmā.[3]
No 2009. gada līdz 2013. gadam dziedājusi mūzikas grupā 'Lady’s Sweet” kopā ar Karīnu Tropu un Vinetu Elksni.[4]
Sarunā ar žurnālisti Zani Strūbergu 2013. gadā Jolanta Strikaite-Lapiņa atklājusi:[5]
"It kā esmu jau daudz ko darījusi uz skatuves, bet patiesībā mana lielā, nopietnā profesionālā dzīve, uz ko esmu visus šos gadus gājusi, vēl nemaz nav sākusies. Redz, domāju, ka uzsākt to, kas ir sirdij tuvs, nekad nav par vēlu, bet tai pašā laikā apzinos, ka tagad nedrīkstu apstāties, man ir dinamiski jāvirzās uz priekšu, lai būtu kādi rezultāti [..] Daudzi man vaicā, vai bija grūti aiziet no populārās mūzikas skatuves, bet man drīzāk būtu jāvaicā par to, kā popmūzikā vispār nokļuvu, jo es nekad neesmu gribējusi būt popdziedātāja. Līdz 22 gadu vecumam biju dzīvojusi tikai akadēmiskajā mūzikā – gan studējot, gan dziedot korī "Kamēr”. Satikšanās ar meitenēm un Kārli Lāci bija drīzāk sagadīšanās. Iepazinos ar Kārli Lāci, Intaru Busuli – perfektiem džezistiem, mūzikas grandiem, un kādu laiku tikai muti pavērusi un lielām acīm to vēroju. Brīnos, kā izturēju. Tai pašā laikā man sevi nemitīgi bija jālauž, jo paralēli mācījos akadēmisko dziedāšanu. Bija brīži, kad abas sfēras manā galvā "sagāja uz īso” , bija grūti pārslēgties. Un likumsakarīgi vienā brīdī sāku domāt vai man šo mētāšanos vajag. Pavaicāju sev – vai redzu sevi popmūzikā vēl pēc pieciem gadiem, un sapratu, ka īsti nē. Tāpēc arī aizgāju no grupas. Vai neesmu nožēlojusi? Nē, nemaz. Tas bija skaists piedzīvojums. Tiklīdz pilnībā atgriezos akadēmiskajā vidē un sāku savu enerģiju koncentrēt tikai uz šo vienu lietu, mana izaugsme bija divreiz straujāka! Droši vien paies daži gadi, līdz izdosies sasniegt ko nozīmīgu. Lai gan tikko vasarā man bija tāds brīnišķīgs projekts – Otorīno Respīgi operas "Ēģiptes Marija” uzvedums Svētā Pētera baznīcā, kur man uzticēja galveno lomu. Tas bija milzīgs pagodinājums un nopietns atskaites punkts tam, ko par šiem gadiem esmu izdarījusi."
Jolanta Strikaite kopā ar citiem Latvijā zināmiem mūziķiem, kuri dzimuši, auguši un skolojušies Talsos, piedalījusies un koncertējusi Talsu Pilsētas dienas pasākumos, dziedājusi Talsu tautas nama sieviešu korī “Vaiva”. Dziedājusi arī jauniešu korī "Kamēr…”, bet no 2016. gada ir vokālā pedagoģe šajā korī.[6]
Pirmās operlomas saistītas ar operstudijas "Figaro” darbību: Lolita (J. Kalniņš : "Lolitas brīnumputns”), Leonora (P. Hindemits "Ilgais Ziemassvētku mielasts”). 2013. gadā festivāla "Dominante” ietvaros debitējusi titullomā O. Respīgi operā "Ēģiptes Marija” (nominācija "Gada uzvedums” - Lielās Mūzikas Gada balva 2013).[7]
Piedalījusies dažādu muzikālo izrāžu iestudējumos, piemēram, Saulcerīte ("Zelta Zirgs”), Barbarīna ("Figaro kāzas”), Bastienna ("Bastiens un Bastienna”), Marija ("Vestsaidas stāsts”) un citos. Vokāli instrumentālajos iestudējumos dziedājusi soprāna solo "Orfa Carmina Burana”, "Catulli Carmina” un Sera Džona Tavenera opusā "Erosa Ikonas”, dziedājusi nāru Imanta Kalniņa oratorijā "Dzejnieks un nāra” (2014). Atjaunotajā Latvijas operetes fonda iestudējumā "Jautrā atraitne” (Lehārs) atveidojusi Valensjennas lomu.[8]
Izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar koncertorganizācijām kamermūzikas projektos Latvijā, Polijā un Vācijā. Koncertējusi kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, diriģentiem Andri Vecumnieku, Andri Veismani, Normundu Vaici, Māri Sirmo, Zbigniew Graca (Polija).[9]
Kopš 2014. gada muzicē kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un saksofonistu Arti Sīmani.[10]
Laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2016. gadā izlasāms
žurnālistes Santas Raitas raksts ”Jolanta Strikaite-Lapiņa. Pirmie soļi
kamermūzikas žanrā”. Raksts vēsta par divu jauno operas solistu – Jolantas
Strikaites-Lapiņas (soprāns) un Riharda Millera (baritons) darbu koncertā “Dzejnieka
mīla”, kur abi jaunie talanti iejutušies dzejnieka un viņa iemīļotās tēlos.
Koncerta programmas centrā - Roberta Šūmaņa dziesmu cikls "Dzejnieka mīla”, kas
ir viens no slavenākajiem romantisma laikmeta vokālajiem cikliem. Atskaņot visu
ciklu kopumā jaunie mūziķi lolojuši jau sen, un viņi neslēpa, ka tas ir liels
izaicinājums un atbildība. Rakstā lasāms:[11]
[1] Latvijas Nacionālā Opera un Balets. Jolanta Strikaite. Pieejams: https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/jolanta-strikaite [sk. 25.02.2021.].
[2] Talsu Televīzija (2020). Mantojums šodienai. Tīnis ’99 [videoieraksts]. Pieejams: http://www.talsutv.lv/video_type/mantojums-sodienai-tinis-99/ [sk. 25.02.2021.].
[3] Latvijas Nacionālā Opera un Balets. Jolanta Strikaite. Pieejams: https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/jolanta-strikaite [sk. 25.02.2021.].
[4] Vikipēdija (2020). Lady’s Sweet. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Lady%27s_Sweet [sk. 25.02.2021.].
[5] Strūberga Zane. No Jaunā viļņa līdz baznīcai // Ieva, Nr.40 (2013. gads), 24.-26.pp.
[6] Kamēr.lv. Vokālie pedagogi. Pieejams: https://www.kamer.lv/lv/par-mums/personals [sk. 25.02.2021.].
[7] Latvijas Nacionālā Opera un Balets. Jolanta Strikaite. Pieejams: https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/jolanta-strikaite [sk. 25.02.2021.].
[8] Turpat.
[9] Turpat.
[10] Turpat.
[11] Raita Santa. Jolanta Strikaite-Lapiņa. Pirmie soļi kamermūzikas žanrā // Neatkarīgā Rīta Avīze (2016. gada 10. marts).
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
