Foto: no Ināras Znotiņas personīgā arhīva

   Kārlis Veinbergs

(Lauciene)

( 1882. gada 7. janvāris - 1949. gada 29. augusts )

skolotājs, dzejnieks, žurnālists, fotogrāfs

Dzimis Nurmuižas pagasta Odres muižā muižas galdnieka un mašīnista Jāņa Veinberga ģimenē[1].

Mācījies Nurmuižas un Garlenes pagastskolās[2]. Taču Elmārs Šmelte grāmatā "Sakasnis” raksta: "Mācījies Oktes pagasta skolā[3]. 

Pēc pagastskolas beigšanas 1898. gadā sācis mācīties Kuldīgas ministrijas skolā. 1902. gadā beidzis Kuldīgas (Baltijas) skolotāju semināra trīs klases[4].  No 1902. gadam līdz 1906. gada maijam bijis mājskolotājas Kauņas guberņā, Žeimē, aptiekāra A. Pētersona ģimenē, bet no 1906.gada līdz 1908. gadam – mājskolotājs Talsu apriņķī, Silmuižā, muižas nomnieka M. Sedliņa ģimenē. 1907. gadā izturējis pārbaudījumu pie Pēterpils mācību apgabala un ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikā. No 1908. gada līdz 1912. gadam strādājis Kandavas pagasta skolā. 1912. gadā sācis strādāt Ēdoles ministrijas skolā.

1911. gadā salaulājies ar Margrietu Kanbergu. 1914. gadā piedzimis dēls Artūrs[5]. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur Aleksīnā strādājis par skolotāju bēgļu pirmmācības skolā. Pēc atgriešanās Latvijā no 1920. gada līdz 1932. gadam strādājis Kandavas apvienotajā sešklasīgajā pamatskolā. 1929. gadā beidzis Izglītības ministrijas Skolu parlamenta atestāciju kā pilntiesīgs skolotājs[6]. No 1932. gada strādājis K. Mīlenbaha sešklasīgajā pamatskolā. Rakstījis presē par pedagoģijas jautājumiem. Izdevis grāmatu „Vadonis pa Kurzemes Šveici” (1924)[7].

Aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē: bijis strādnieks meteoroloģiskajā birojā, darbojies pieminekļu valdē, kā arī sēravotu biedrībā[8]. Viņš bija ne tikai pedagogs, bet arī publicists, dzejnieks, rakstnieks un izcils fotogrāfs. 1936. gada 18. novembrī par nopelniem pedagoģiskajā un sabiedriskajā darbībā apbalvots Triju Zvaigžņu ordeni[9].

Vairāki stāsti un dzejoļi publicēti žurnālā "Pret Sauli”, laikrakstā "Talsu Vēstnesis”, "Kurzemes Balss”, "Ventspils Apskats”, P. Jansona sastādīto literāro darbu krājumā "Zvirgzdes” (1910). Darbojies arī literatūras kritikā. Kārļa Veinberga devumu novērtēja arī padomju vara un 1948. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja nosaukumu. Par Kārli Veinbergu izlasāms arī enciklopēdiskajā izdevumā “Talsu novads” (Talsu un Tukuma studentu biedrības izdevums, R., 1935 – 1937; 424. lpp.).

Apbedīts Kandavā, Baznīcas kapsētā.     

Par Kārli Veinbergu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz bibliogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" Talsu Galveno bibliotēku obligāta