Jānis Vasiļevskis

11.05.1957.

vēsturnieks

Dzimis Rīgā. Nacionālo partizānu kustības pētnieks, strādājis Talsu novada muzejā, daudz publicējies laikrakstā „Talsu Vēstis”.

Personiskā informācija

Dzimis Rīgā. Mācījies Rīgas 59. vidusskolā, G. Gailes 2. tehniskajā skolā, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā (nav pabeigta).

Darbība

Bijis Talsu rajona vēstures un kultūras pieminekļu inspektors, strādājis Talsu novada muzejā[1]:
„[..] 1988. gadā daudzviet Latvijā sākās politiski represēto apzināšana. Talsu muzejā sapulcinājām ieinteresētos cilvēkus no visiem pagastiem (..) No Laidzes pagasta nāca kāds vīrs, kuru pirms tam nepazinu. Izrādījās, ka viņš bija viens no īstajiem mežabrāļiem, no Pētera Čevera grupas vīriem. [..] 1989. gadā kopā izbraukājām Vandzenes mežus, sameklējām bunkuru, kurā dzīvoja mežabrāļi. Tad arī sāku vākt ziņas par citiem Talsu puses mežabrāļiem. [..]”
J. Vasiļevskis darbojies Daugavas Vanagu organizācijā Latvijā kopš 1990. gada, līdz 2003. gadam bijis Talsu nodaļas biedrs. Vēlāk, pēc pārcelšanās uz Rīgu, sāka darbu kā organizācijas valdes loceklis[2]. J. Vasiļevskis ir arī bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbinieks[3] un bijušais Īpašās brīvprātīgo kārtības sargu vienības (ĪBV) mobilās operatīvās grupas komandieris[4].

Viens no grāmatas „Latviešu leģionāri” (2005) veidotājiem un tekstu autoriem. Grāmatā apkopoti materiāli par latviešu leģionāru  cīņām,  sniegtas leģionāru apbedījumu un piemiņas vietas Latvijā. Savukārt kopā ar Guntaru Ceravu sastādīta grāmata „Karavīra ceļš” (2015), kuras atvēršanas svētki notika Talsu novada muzejā[5] un kura tika izvirzīta Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai 2016. gadā[6].

Tāpat vairāki J. Vasiļevska pētījumi par partizānu cīņām Talsu novadā un citiem vēstures jautājumiem ievietoti „Talsu Vēstīs”. Viņš nācis klajā ar ierosinājumu piešķirt valsts apbalvojumu vēl dzīvajiem partizāniem, kuri ar ieročiem rokās cīnījušies pret padomju okupantiem[7].

Ir gids – tūristu grupu vadītājs – gan individuāli, gan sadarbībā ar dažādām firmām.

Avoti

[1] Veidemane, E. (2017). Pētnieks Jānis Vasiļevskis: Ceru, ka mežabrāļu nopelnus novērtēs. nra.lv. 03.10. Pieejams: https://nra.lv/latvija/224258-petnieks-janis-vasilevskis-ceru-ka-mezabralu-nopelnus-novertes.htm
[2] Vasiļevskis, J. (2004). Kāpēc atkal šķirti? Talsu Vēstis, Nr. 70, 17.06. 5. lpp.
[3] Lāce, E. (2017). Noklusētais karš – iedvesma ieķerties savā Tēvzemē un nevienam to neatdot. Talsu Vēstis, Nr. 131, 15.11. 6. lpp.
[4] Vasiļevskis, J. (2021). Atļaušos komentēt. Talsu Vēstis, Nr. 8, 29.11. 9. lpp. 
[6] Talsu Galvenā bibliotēka. (2016). Tuvojas Aleksandra Pelēča 2016. gada literārās prēmijas pasniegšana. Talsu Novada Ziņas, Nr. 3, 16.02. 8. lpp.
[7] Sprūde, V. (2017). Nacionālajiem partizāniem ordenis vēl jāgaida. la.lv. 22.04. Pieejams: https://www.la.lv/nacionalajiem-partizaniem-ordenis-vel-jagaida

Attēls: Veidemane, E. (2017). Pētnieks Jānis Vasiļevskis: Ceru, ka mežabrāļu nopelnus novērtēs. nra.lv. 03.10. Pieejams: https://nra.lv/latvija/224258-petnieks-janis-vasilevskis-ceru-ka-mezabralu-nopelnus-novertes.htm

Par Jāni Vasiļevski kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta