Vilma Vēberga

28.04.1927.–14.10.2015.

skolotāja, valodniece

Dzimusi Puiškalnciemā. Mācījusi latviešu valodu un literatūru, vākusi Dundagas izloksnes materiālus, rakstījusi dzeju.

Personiskā informācija

Dzimusi Dundagas Puiškalnciemā[1]. Vecāki bijuši jaunsaimnieki. Savas grāmatas „Ikdienas mirkļi” uzrunā lasītājiem autore saka[2]:
„[..] Runāt vispirms iemācījos vietējā izloksnē. Izglītojoties apguvu literāro valodu, bet izloksne arvien turējās līdzās. [..]”
Pirmā izglītošanās – Kaļķu 1. pakāpes četrklasīgajā pamatskolā. Tur ārpusstundu aktivitātes saistoši vadījuši skolotāji Ernests un Olga Avoti; Ziemassvētkos un pavasarī iestudētas lugas. Tālākās mācības – Dundagas 2. pakāpes pamatskolā (t. s. Baltajā skolā), kas absolvēta 1942. gadā, un Talsu ģimnāzijā (1942–1944), kur latviešu valodu un literatūru pasniedza skolotāja Marija Vērdiņa (Zīriņa) un V. Vēberga apguva arī angļu, vācu un latīņu valodu, piedalījās literārajā pulciņā. Tad atkal dzīves līkloči aizveda uz Dundagas vidusskolu (1945–1948). Pirms mācību gada sākuma kopā ar citiem skolniekiem piedalījās Dundagas pils telpu un apkārtnes sakopšanā. Brigita Bušmane raksta:
„[..] Ar pateicību V. Vēberga atceras (..) tālā laika skolotājus – prasmīgo un prasīgo latviešu valodas un literatūras skolotāju, klases audzinātāju Irmu Leju, vēsturnieci, arī audzinātāju Lizeti Kārkliņu, vācu valodas un ģeogrāfijas skolotāju Klāru Freienbergu, matemātiķi Annu Jāvaldi, fiziķi Ernestu Veidneru, direktoru Indriķi Jansonu, meiteņu rokdarbu skolotāju kaucmindieti Mariju Kupferi. [..]”
Sekoja piecus gadus ilgas studijas LVU Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā, kur bijušas lekcijas pie profesora Jāņa Endzelīna[3][4]

Darbība

Pēc studijām V. Vēberga uzsāka darba gaitas kā latviešu valodas un literatūras skolotāja Laucienes septiņgadīgajā un astoņgadīgajā skolā (1953–1976), tur bijusi piecu klašu audzinātāja. Pēc tam strādājusi Ventspils rajona Puzes astoņgadīgajā skolā (1976–1978) un Zlēku astoņgadīgajā skolā (1978–1986), mācījusi arī vācu valodu[5][6].

Par V. Vēbergas veikumu valodniecībā pēc aiziešanas pensijā B. Bušmane raksta[7]:
„[..] viņu uzrunā raksts par cienījamo novadnieci Sofiju Dravnieci, kura, arī dzīvojot ārpus Dundagas, pieraksta atmiņas, dzimtās izloksnes savdabīgo vārdu krājumu. Tas mudina V. Vēbergu uzmeklēt un apciemot S. Dravnieci. Sekojot skolotājas piemēram, kas jau sadarbojās ar toreizējā Latviešu valodas un literatūras institūta dialektologiem, drīz vien institūta ārštata darbinieku pulkā iesaistījās arī darbīgā, zinīgā V. Vēberga, kļūstot par neaizstājamu palīdzi S. Dravniecei viņas vākumu precizēšanā un sakārtošanā, ņemot vērā dialektologu norādījumus. [..]”
V. Vēberga izdošanai 2008. gadā sagatavoja S. Dravnieces grāmatu „Dundagas izloksnes teksti”[8] un viņas savākto 11 000 vienību kartotēku papildināja ar bagātīgu Dundagas izloksnes leksikas materiālu, tāpēc, kā uzsver B. Bušmane, novada kultūrvēsturē V. Vēbergas vārds „ir ierakstāms līdzās Ernesta Dinsberga un Sofijas Dravnieces vārdam”[9]. Ir vērts iepazīties ar V. Vēbergas rakstu „Par dažiem nezāļu vārdiem”, kas sniedz tēlainu priekšstatu par vārdu „virza”, „ciesa”, „vārpata”, „vārpo”, „usne”, „jukšiņi” u. c. rašanos[10].  

2012. gadā iznākušajā grāmatā „Ikdienas mirkļi” ievietoti V. Vēbergas sacerētie dzejoļi. Literārajai darbībai viņa nedaudz pievērsusies jau Dundagas pamatskolas laikos. Autore norāda[11]:
„[..] Rakstīšanas vajadzība radās arī Talsu ģimnāzijā, (..). Divus manus tēlojumus ar ilustrācijām ievietoja ģimnāzijas literārajā žurnālā „Pūrs”. [..]”

Avoti

[1] Bušmane, B. (2015). In memoriam. Marta Strautiņa. Vilma Vēberga. Jansone, I. (atb. red.). Linguistica Lettica, Nr. 23. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. 301. lpp.
[2] Vēberga, V. (2012). Ikdienas mirkļi. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. (biogrāfija uz aizmugurējā vāka)
[3] Turpat.
[4] Bušmane, B. (2012). Ar sirdi un domām Dundagā. Dundadznieks, Nr. 9, maijs. 4. lpp.
[5] Bankavs, A., Jansone, I. (2010). Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 253. lpp.
[6] Bušmane, B. (2015). In memoriam. Marta Strautiņa. Vilma Vēberga. Jansone, I. (atb. red.). Linguistica Lettica, Nr. 23. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. 302. lpp. 
[7] Bušmane, B. (2012). Ar sirdi un domām Dundagā. Dundadznieks, Nr. 9, maijs. 4. lpp.
[8] Bankavs, A., Jansone, I. (2010). Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 253. lpp.
[9] Bušmane, B. (2015). In memoriam. Marta Strautiņa. Vilma Vēberga. Jansone, I. (atb. red.). Linguistica Lettica, Nr. 23. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. 302. lpp. 
[10] Vēberga, V. (2002). Par dažiem nezāļu vārdiem. Dundadznieks, Nr. 3, marts. 7. lpp.
[11] Vēberga, V. (2012). Ikdienas mirkļi. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. (biogrāfija uz aizmugurējā vāka)

Attēls: Bušmane, B. (2012). Ar sirdi un domām Dundagā. Dundadznieks, Nr. 9, maijs. 4. lpp.

Par Vilmu Vēbergu kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta