Erna Veisberga

18.05.1912.–07.05.1997.

skolotāja, režisore

Dzimusi Vandzenes pagastā. Izglītības darbiniece, pedagoģe, Talsos un apkārtnē iestudējusi vairākas izcilas izrādes un darbojusies kā aktrise. Apbedīta Kāroņu kapos, Virbu pagastā.

Personiskā informācija

Dzimšanas datums pēc vecā stila – 1912. gada 5. maijs. Dzimusi Vandzenes pagasta „Muižkalnos” amatnieku Ernesta un Ievas Veisbergu ģimenē. Skolas gaitas uzsākusi Mērsraga četru klašu pamatskolā, vēlāk pārcēlusies uz dzīvi Rīgā un iestājusies Rīgas 16. pamatskolā. 1931. gadā E. Veisberga absolvējusi Rīgas skolotāju institūtu, īsi pirms pensionēšanās sākusi studēt Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Pabeigusi trīsgadīgos režisoru kursus.

Apglabāta Virbu pagasta Kāroņu kapsētā[1][2].

Darbība

E. Veisberga mācījusi latviešu un vācu valodu. Kādu laiku strādājusi Talsu Valsts pamatskolā, taču pirmā pastāvīgā skolotājas darba vieta bija Virbu sešu klašu pamatskola (1935. g.). No 1938. līdz 1950. gadam strādāja Vandzenes sešu klašu pamatskolā, kur pildījusi arī direktora amata pienākumus. Pēc tam 6 gadus nostrādāja par skolu inspektori Talsu rajona Tautas izglītības nodaļā, paralēli darbojoties Talsu 2. septiņgadīgajā skolā. E. Veisberga no 1956. līdz 1960. gadam Talsu vidusskolā bijusi gan mācību daļas vadītāja, gan valodu skolotāja. Arī Talsu 1. astoņgadīgajā skolā audzēkņiem tika mācīta latviešu valoda (1963–1971). Pedagoģiskā darba gaitas E. Veisberga noslēdza 1971. gadā, kad viņa pensionējās[3][4].
„[..] Skolotāja esmu bijusi un skolotāja esmu palikusi. Cilvēks nedzīvo ārpus laika un telpas. Mans mūžs pieder man un nevienam citam. Ir bijuši melni brīži, bet negribu gremdēties atmiņās. [..]”[5]
E. Veisberga teātri sākusi spēlēt 1928. gadā[6]. 1938. gadā viņai piešķirta loma režisora Bernharda Šmita iestudētajā Mārtiņa Zīverta drāmā „Tīreļpurvs”, bet 1954. gadā, pēc ilggadēja skolotājas darba ārpus Talsiem, viņa atgriezās uz skatuves ar lomu Cezara Solodara lugā „Ceriņu dārzs”[7]. Režisore kopš 1959. gada; par bērnu lugu iestudēšanu rūpējās, strādājot jau Talsu 2. septiņgadīgajā skolā. No 1938. līdz 1996. gadam darbojusies Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātrī gan kā aktrise, gan kā režisore; kopumā Talsu un rajona teātros atveidotas 12 lomas[8][9]. E. Veisberga kopš 1977. gada bijusi arī Talsu rajona teātru virsrežisore[10].
„[..] „Es domāju, ka pašdarbības teātri nav atmirstoša lieta, gluži otrādi,” teica Erna Veisberga. „(..) Kādreiz, kad aizbraucu konsultēt kādu kolektīvu, pat pārsteidz, cik tur ir dzirdētgriboši cilvēki, gatavi ikvienu padomu uzklausīt vēl un vēl. [..]”[11]

Avoti

[1] Tamsons, I. (2017). Atceroties Ernu Veisbergu. Talsu Vēstis, Nr. 66, 12.06. 6. lpp.
[2] Kivlenieks, A. (2017). Stingra skolotāja, talantīga režisore, izcila personība. Talsu Vēstis, Nr. 66, 12.06. 6. lpp. 
[3] Talsu rajona kultūras padomes nodaļa. (1997). Erna Veisberga. Talsu Vēstis, Nr. 53, 10.05. 8. lpp. 
[4] Tamsons, I. (2017). Atceroties Ernu Veisbergu. Talsu Vēstis, Nr. 66, 12.06. 6. lpp.
[5] Blumberga, G. (1993). Tas vērtīgums ir asnā. Neatkarīgā, Nr. 35, 20.02. 2. lpp.
[6] Tamsons, I. (2017). Atceroties Ernu Veisbergu. Talsu Vēstis, Nr. 66, 12.06. 6. lpp.
[7] Zute, A. (sast.). (2017). Dievu ugunīs. Talsi: Talsu novada muzejs. 72. lpp.
[8] Talsu rajona kultūras padomes nodaļa. (1997). Erna Veisberga. Talsu Vēstis, Nr. 53, 10.05. 8. lpp. 
[9] Tamsons, I. (2017). Atceroties Ernu Veisbergu. Talsu Vēstis, Nr. 66, 12.06. 6. lpp.
[10] Laukmane, M. (2022). Svarīgi zināt un atcerēties. Talsu Novada Ziņas, Nr. 5, maijs. 9. lpp.
[11] Kārkluvalka, I. (1997). Viena vieta uz zirga allaž būs brīva. Talsu Vēstis, Nr. 79, 3. lpp.

Materiāls par E. Veisbergu iekļauts 2014. gadā izdotajā Talsu teātra vēstures grāmatā „Sirds uz rampas”, kur iespējams izsekot līdzi viņas darba gadiem kopā ar Talsu tautas teātri, iepazīt viņas režisēto izrāžu klāstu un nospēlētās lomas teātrī. Grāmatas lapaspusēs stāstīts par talantīgās, prasīgās un mīlētās režisores mūžā padarīto.

Attēls: Priede, I. (1992). Būs Teātru svētki. Talsu Vēstis, Nr. 59, 28.05. 3. lpp.

Par Ernu Veisbergu kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta