Atis (Oto) Viduks
19.05.1887.–05.02.1966.
mākslinieks, pedagogs
Dzimis Kuldīgā. Pēc pārvākšanās uz Talsiem bijis Talsu 1. vidusskolas un Valdemārpils vidusskolas skolotājs. Apbedīts Liepājā.
Personiskā informācija
Dzimis Kuldīgas „Olarājos” trūcīgā daudzbērnu ģimenē[1]. Tēvs bijis laukstrādnieks pie barona, strādājis sērkociņu fabrikā un piegādājis pastu, bet A. Viduks septiņu gadu vecumā sācis doties ganos[2]. Mācījies Kalnmuižas pagasta skolā, absolvējis Kuldīgas pilsētas skolu. Gan pirms Pirmā pasaules kara, gan tā laikā mācījies Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Petrogradā. 1920. gadā A. Viduks iestājās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās Maskavā, trīs gadus vēlāk no tām tika izslēgts, jo bija Latvijas pavalstnieks. 1930. gadā ar diplomdarbu „Tīklu laupītāja” absolvēta Latvijas Mākslas akadēmijas Jāņa Roberta Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīca[3].
1944. gadā A. Viduks pārcēlies uz dzīvi Talsos[4].
Apglabāts Līvas kapos, Liepājā[5].
„[..] Mums
pietrūks viņa dzīvespriecīgā humora, dziļās izpratnes un labā padoma
dzīves krustceļos, pietrūks viņa atsaucīgās sirds, kura visu mūžu degusi
mākslai. [..]”[6]
Darbība
A. Viduks zīmējis karikatūras žurnāliem „Lietuvēns” (1914–1915) un „Svari” (1923–1931), arī plakātus un karoga metu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ģimnāzijai. Līdz 1944. gadam darba pieredze gūta Rīgas skolās, Latvijas Tautas universitātē no 1934. līdz 1940. gadam pasniedzis rasēšanu[7]. Šajā laikā A. Viduks arī piedalās izstādēs, viens viņa darbs tika pat nosūtīts uz Beļģiju[8]. Pēc pārcelšanās uz Talsiem A. Viduks mācījis zīmēšanu Valdemārpilī un Talsu skolās, tāpat Talsos vadījis zīmēšanas pulciņu, ko apmeklējuši tādi mākslinieki kā Arnis Zupiņš, Viesturs Grants, Jānis Kaksis[9][10]. Guna Millersone atzinusi, ka A. Viduks ir bijis viens no tiem pedagogiem, kuri „bijuši ļoti labi un godprātīgi (..), izcili darījuši savu darbu un atstājuši aiz sevis mākslas cienītājus un pazinējus, virzījuši jaunus cilvēkus turpināt mācības sev izvēlētajā mākslas virzienā”[11].
Gleznojis eļļas tehnikā, radošajā darbībā attēlotas pilsētu un lauku ainavas. Veidojis arī figurālas kompozīcijas, kur atveidoti lauku darbi (piemēram, „Cukurbiešu ravētājas”, 1960; „Talcenieki pēc darba cēliena”, 1962). Mākslinieka darbi tika eksponēti personālizstādēs un piemiņas izstādēs ne vien Talsos, bet arī citās Latvijas pilsētās[12].
Avoti
[1] Laukmane, M., Mellenberga, V. (2002). Novada radošo darbinieku jubilejas un atceres. Talsu Vēstis, Nr. 60, 25.05. 5. lpp.
[3] Vanaga, A. (2003). Viduks Oto. Vanaga, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. Rīga: Preses nams. 51. lpp.
[5] (bez aut.). (2026). Atis Viduks. cemety.lv. Pieejams: https://cemety.lv/public/deceaseds/317370?type=deceased
[7] Vanaga, A. (2003). Viduks Oto. Vanaga, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. Rīga: Preses nams. 51. lpp.
[8] Biete, O. (1962). Mākslinieks Atis Viduks. Padomju Karogs, Nr. 44, 14.04. 4. lpp.
[9] Laukmane, M., Mellenberga, V. (2002). Novada radošo darbinieku jubilejas un atceres. Talsu Vēstis, Nr. 60, 25.05. 5. lpp.
[11] Millersone, G. (2019). Talsu skolu pedagogi – mākslinieki. Talsu Vēstis, Nr. 71, 06.09. 4. lpp.
[12] Vanaga, A. (2003). Viduks Oto. Vanaga, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. Rīga: Preses nams. 51. lpp.
Attēls: Millersone, G. (1987). Lai mirdz pār visu poēzija! Padomju Karogs, Nr. 59, 16.05. 3. lpp.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
