Ziedīte Začeste
kultūras darbiniece, režisore
24.03.1967.
Dzimusi Sabilē. Sabiles amatierteātra režisore, Talsu novada muzeja izstāžu un ekspozīciju kuratore.
Personiskā informācija
Dzimusi Sabilē. Māte Anna Muktupāvele ir no Latgales, dzimusi Rožupē, bet tēvs Laimonis Grunte – vidzemnieks, dzimis Rubenē. Abi satikušies Sabilē. Ir divi vecāki brāļi un divas meitas. Vecvecāki – Sofija (dz. Segliņa; 1898. g.) un Meinhards Gruntes[1][2].
Z. Začeste mācījusies Sabiles vidusskolā. Kopš devītās klases zinājusi, ka vēlas kļūt par režisori; pēc vidusskolas beigšanas izglītību guva Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 1992. gadā absolvēta Mūzikas akadēmija, iegūts režisora diploms[3].
Darbība
Pēc tehnikuma nosūtīta darbā Aizkraukles rajona Staburaga pagastā par kluba vadītāju[4]. Z. Začestes studiju gadi sakrituši ar Atmodas laiku, kad notika pārmaiņas gan valstī, gan sabiedrībā. Viņa atceras, ka tajā laikā aktīvi iesaistījusies visās demonstrācijās, manifestācijās, arī Tautas frontes kustībā, piedalījusies parakstu vākšanā par Valodas likumu, par himnas „Dievs, svētī Latviju!” atjaunošanu.
[..] Atmoda bija mana būtība. Esmu bijusi visās demonstrācijās, mukusi no miličiem cauri dzeloņstiepļu žogiem. Tagad to visu stāstu saviem bērniem. Runājamies tāpat, kā neko necentās nobēdzināt vecāki no mūsu trijotnes ausīm. [..][5]
Strādājusi Sabilē – vispirms par Sabiles kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāju, pēc tam par kultūras nama direktori. Z. Začeste bijusi Sabiles domes deputāte[6], ir Sabiles amatierteātra režisore[7]. Vairākas izrādes Z. Začestes režijā bijušas arī Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātrī[8]. Darbojusies Sabiles un Abavas pagasta organizācijā „Vīnoga”[9], kā arī Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrā, kur 2005. gadā viņa sāka pildīt direktores amata pienākumus[10]. Šobrīd Z. Začeste ir Komunikācijas un izglītības nodaļas vadītāja, kā arī izstāžu un ekspozīciju kuratore Talsu novada muzejā[11].
„[..] Būtībā teātris ir enerģētika, emocionālais pārdzīvojums un piedzīvojums. Nodeklamēt tekstu un atbildēt uz kādiem lieliem jautājumiem nav teātra uzdevums, bet gan mudināt cilvēkus aizdomāties par problēmu, nevis to atrisināt.”[12]
Z. Začeste ir arī dzejniece, publicējusies novada literātu kopkrājumā „Laiks kā pulkstenis tikšķ” (2007).
Sakarā ar veikumu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta ārvalstu sadarbības veicināšanā un nopelniem Sabiles tēla popularizēšanā Z. Začestes vārds 2010. gada 18. novembrī tika ierakstīts Sabiles pilsētas Goda grāmatā.
Avoti
[1] Kārkluvalka, I. (2003). Vadu situāciju tikai tur, kur jūtos droša. Talsu Vēstis, Nr. 16, 08.02. 5. lpp.
[2] Šteinberga, I. (2018). Toreiz Sabilē. (bez izd. vietas): Ināra Šteinberga. 124. lpp.
[3] Akurātere, L. (2000). Ai, tēvu zemīte, tavu jaukumiņu! Literatūra un Māksla, Nr. 23, 08.06. 14. lpp.
[4] Talsu novada muzejs. (2025). 1991. gada barikādes Zaķusalā: Ziedītes Začestes atmiņas. talsumuzejs.lv. 20.01. Pieejams: https://www.talsumuzejs.lv/1991-gada-barikades-zakusala-ziedites-zacestes-atminas/
[5] Kārkluvalka, I. (2003). Vadu situāciju tikai tur, kur jūtos droša. Talsu Vēstis, Nr. 16, 08.02. 5. lpp.
[6] Kalniņa, Z. (2004). Katram savs vērtības mērs. Latvijas Vēstnesis, Nr. 101, 29.06. 31. lpp.
[7] (bez aut.). (2025). Sabiles amatierteātris. talsunovads.lv. 09.10. Pieejams: https://www.talsunovads.lv/lv/amatiermakslas-kolektivu-katalogs/sabiles-amatierteatris
[8] Kukute, V. (sast.). (2014). Sirds uz rampas. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. 295.–296. lpp.
[9] Kārkluvalka, I. (1999). Vēl viena Sabiles vīnoga. Talsu Vēstis, Nr. 92, 07.08. 4. lpp.
[10] Mierkalne, E. (2005). NVO atbalsta centram ir jauna direktore. Talsu Vēstis, Nr. 139, 01.12. 4. lpp.
[11] Talsu novada muzejs. (2026). Darbinieku kontakti. talsumuzejs.lv. https://www.talsumuzejs.lv/darbinieku-kontakti/
[12] Kārkluvalka, I. (2010). Tie esam mēs paši un mūsu dzīve, kam aplaudējam, smejamies, dzīvojam līdzi uz skatuves. Talsu Vēstis, Nr. 36, 27.03. 1. lpp.
Attēls: Ziedītes Začestes Facebook profils.
Par Ziedīti Začesti kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
