Baiba Damberga
11.01.1957.
lībiešu dzejniece, grafiķe
Dzimusi Sīkragā. Raksta dzeju lībiski un latviski, dibinājusi Lībiešu kultūras centru, piedalījusies mākslas izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Personiskā informācija
Dzimusi Sīkraga
„Ķeļķos”; tēvs – lībiešu kultūras darbinieka Pētera Damberga brālis[1] Arnolds Dambergs, būvdarbu vadītājs. Māte Maiga Damberga (dz. Vestberga) bijusi kopmītnes komendante[2][3]. B. Damberga trīs gadu vecumā ar ģimeni pārcēlusies uz Kolku[4].
Mācījusies Kolkas astoņgadīgajā skolā, pēc tam iestājusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, ko absolvēja 1976. gadā. 1982. gadā beigusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Diplomdarbs – ofortu (dobspieduma tehnikā veidoti darbi[5]) cikls „par zvejniekiem, jūrmalas cilvēku dzīvi attiecinot uz lībiešu novadu”[6][7].
Par vēlmi izzināt mākslu B. Damberga stāsta[8]:
„Es jau ļoti agri zināju, ko gribu. Ne pilnīgi konkrēti, bet to, ka gribu māksliņu, es zināju. Bērnībā varēju zīmēt un zīmēt, man ļoti patika modes. Man bija papīrlelles ar bezgala daudz tērpiem. Bet vispār bija dūša piecpadsmit gadu vecumā doties no Kolkas uz Rīgu, uz Lietišķās mākslas vidusskolu. Es arī tiku tajā skolā, taču nevis uz modelēšanu, kā biju domājusi, bet dekoratoriem. [..]”
Vīrs – Viesturs Ozoliņš. Abu ģimenē dzimušas meitas Lelde, Ieva un Anete[9].
„[..] Kaut arī pavisam nelībisks, Dambergu uzvārds man nozīmē saistību ar savu lībiešu dzimtu, ar ko patiesi lepojos. Varbūt tieši tāpēc, tīri simboliski, negribējās iejukt bezgala plašajā Latvijas Ozoliņu pulkā. [..]”
Darbība
Kopš 1982. gada piedalījusies mākslas izstādēs. Pirmā personālizstāde sarīkota 1994. gadā Kolkā[10], tās notikušas arī Ventspilī (1995), Rīgā (1998, 2011, 2012), Talsos (2001), Mazirbē (2003). Jāatzīmē arī personālizstādes Helsinkos (1997) un Pori (1997, 2003, 2010), Somijā. Arī lībiešu mākslinieku grupu izstādēs bijusi B. Dambergas dalība – tās norisinājušās Helsinkos, Tartu, Rīgā, Turaidā u. c. pilsētās[11].
„[..] Protams, ka man ir svarīgi piedalīties izstādēs. Citādi jau es nemaz to necenstos darīt. Motivācija? Pirmkārt, pašizteikšanās. Ja jau kaut ko teikt, tad tā, lai kāds arī dzirdētu. Otrkārt, salīdzināšanās iespēja (kopējās izstādēs) – ar ko tu atšķiries un vai nezaudē
„formu”. Personālizstādei ir pašanalītiskāks raksturs, kur tu vari salīdzināt sevi pats ar sevi. Noskaidrot attiecības starp veiksmīgākiem un ne tik veiksmīgiem darbiem. [..]”[12]
Lībiešu mākslas izstāžu „Līvõd kuņšt”
organizētāja[13]. Kopš 1994. gada B. Damberga ir grafiķu apvienībā „Grafikas kamera”, savukārt 2000. gadā viņa kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedri. Vairāku
„Lībiešu gadagrāmatu”
un dzejoļu grāmatu ilustrāciju autore, kopš 2005. gada ir zīmēšanas un grafikas skolotāja Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolā[14][15].
B. Damberga radošums izpaužas arī dzejā; to viņa raksta kā lībiešu, tā latviešu valodā[16]. Sacerējusi arī humoreskas[17]
jeb humoristiskus prozas vai dzejas darbus[18].
„[..] Bija periods, kad papīrs un rakstāmais bija pieejamāki rīki nekā grafikas tehnikas. Tā arī sāku vārdu spēles. Vēlāk nonācu līdz humoreskām dundžiņu mēlē. Tik LEKNS izteiksmes veids! Vienu otru vārdu nemaz latviski nevar iztulkot. To izloksni man mantojumā atstāja mans mammiš. [..]”[19]
Dzejoļi iekļauti lībiešu dzejas izlasē „Es viltīgāks par tevi, menca” (1998), krājumā „Trillium” (2018, kopā ar lībiski rakstošajiem dzejniekiem Valtu Ernštreitu un Ķempju Kārli), „Lībiešu gadagrāmatās” utt. 2020. gadā izdots B. Dambergas dzejoļu krājums „Es un cit Es”[20]. Par lībiešu mākslinieku Jāni Belti sarakstījusi stāstu „Belte, tas mālders”[21].
B. Damberga ir viena no 1994. gadā Rīgā atvērtā Lībiešu kultūras centra dibinātājām[22][23]. Viņa izveidojusi brošūru
„Lībiešu māksla”, kas bija viens no trim 1998. gada izdevumiem, ar kuriem lībiešu grāmatniecībā pēc vairāku gadu pārtraukuma atsākās darbība[24]. Darbojusies ansamblī
„Līvlist”[25], 1994. gadā dibinājusi lībiešu jauniešu ansambli
„Vīm” (‘lietus’); vēlāk kopā ar savām meitām no tā izveidoja ansambli
„Kōla”
(‘sala’)[26][27].
Apbalvojumi
2019. gadā par dzejas kopkrājumu „Trillium” (2018) saņemta Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalva[28].
Avoti
[1] Damberga, B. (2013). Lībiešu tēlotājmāksla. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 446. lpp.
[2] Damberga, B. (2005). Miljonār meit stāstiš. Šuvcāne, B. (sast.). Lībiešu gadagrāmata 2005. Rīga: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības lietās sekretariāts. 160. lpp.
[3] Damberga, B. (2001).
„Ar divām mēlēm es piedzimu”. Talsu Vēstis, Nr. 121, 13.10. 3. lpp.
[4] Ernštreite, Z. (2021). Baiba un viņas citi es. Patiesā Dzīve, Nr. 4. 39. lpp.
[5] Ceplītis, L. (atb. red.). (1986). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.1. sējums. Rīga: Zinātne. 41. lpp.
[6] Kārkluvalks, D. (1982). Kurp aizved ceļi. Padomju Karogs, Nr. 34, 10.04. 3. lpp.
[7] Damberga, B. (2013). Lībiešu tēlotājmāksla. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 446. lpp.
[8] Ernštreite, Z. (2021). Baiba un viņas citi es. Patiesā Dzīve, Nr. 4. 42. lpp.
[9] Damberga, B. (2001). „Ar divām mēlēm es piedzimu”. Talsu Vēstis, Nr. 121, 13.10. 3. lpp.
[10] Damberga, B. (1998). Pašiem sava māksla. Blumberga, G. (red.). Lībiešu gadagrāmata 1998. Mazirbe: Līvõd rānda. 84. lpp.
[11] Damberga, B. (2013). Lībiešu tēlotājmāksla. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 446. lpp.
[12] Damberga, B. (2001). „Ar divām mēlēm es piedzimu”. Talsu Vēstis, Nr. 121, 13.10. 3. lpp.
[13] Damberga, B. (1998). Pašiem sava māksla. Blumberga, G. (red.). Lībiešu gadagrāmata 1998. Mazirbe: Līvõd rānda. 84. lpp.
[14] Damberga, B. (2013). Lībiešu tēlotājmāksla. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 446.–447. lpp.
[15] Damberga, B. (1998). Pašiem sava māksla. Blumberga, G. (red.). Lībiešu gadagrāmata 1998. Mazirbe: Līvõd rānda. 84. lpp.
[16] Ernštreits, V. (sast.). (2011). Kā iznirst lībieši. Rīga: Lībiešu kultūras centrs. 90. lpp.
[17] Ernštreits, V. (2018). Lībiešu literatūra. Kušnere, S. (red.). Latviešu literatūra. 2007–2015. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 367. lpp.
[18] Ceplītis, L. (atb. red.). (1975). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sējums. Rīga: Zinātne. 211. lpp.
[19] Damberga, B. (2001). „Ar divām mēlēm es piedzimu”. Talsu Vēstis, Nr. 121, 13.10. 3. lpp.
[20] (bez aut.). (2023). Baiba Damberga. livones.net. 17.08. Pieejams: https://livones.net/baiba-damberga/
[21] Ernštreits, V. (2013). Lībiešu literatūra. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 428. lpp.
[22] Turpat.
[23] Ernštreits, V. (2013). Lībiešu valodas avoti. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 322. lpp.
[24] Turpat.
[25] Kārkluvalks, D. (1982). Kurp aizved ceļi. Padomju Karogs, Nr. 34, 10.04. 3. lpp.
[26] Blumberga, R. (2013). Lībiešu muzikālā dzīve. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 472. lpp.
[27] (bez aut.). (2023). Baiba Damberga. livones.net. 17.08. Pieejams: https://livones.net/baiba-damberga/
[28] Turpat.
Attēls: Ernštreite, Z. (2021). Baiba un viņas citi es. Patiesā Dzīve, Nr. 4. 40. lpp.
Par Baibu Dambergu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
