Valts Ernštreits
26.05.1974.
lībiešu dzejnieks, valodnieks, kultūras darbinieks
Dzimis Rīgā, bērnības dienas pavadījis Lībiešu krastā. Lībiešu kultūras zinātājs un kopējs, Lībiešu kultūras centra dibinātājs, LU Lībiešu institūta direktors un vadošais pētnieks.
Personiskā informācija
Dzimis Rīgā; ir lielās, mūsu pusē plaši sazarotās Prinču dzimtas (Jāņa Prinča seniora) pēctecis[1]. Vasaras bērnībā pavadījis Miķeļtornī. Vecāki – Teodors un Lūcija Ernštreiti – dziedāja Rīgas lībiešu ansamblī „Līvlist”, ko dibinājusi V. Ernštreita vectēva māsa Emma Ernštreite kopā ar Paulīni Kļaviņu[2][3]. Par savām lībiešu valodas prasmēm V. Ernštreits stāsta[4]:
„Pirmā saskare bija bērnībā ar vienkāršām lībiešu valodas frāzēm, ko lietoja vecvecāku paaudze. Padziļināta interese arī radās bērnībā, 80. gados lībiešu krastā, caur vectēva māsām, kā arī, saskaroties ar viņu veidotajiem lībiešu valodas zināšanu pierakstiem Miķeļtornī. Taču mana lībiešu valoda ir mantota no austrumlībiešiem, Vaides un Sīkraga lībiešu valodas pratējiem. (..)”
Apmeklējis zīmēšanas un gleznošanas kursus Mākslas akadēmijā, jo sākotnēji bija iecerējis kļūt par arhitektu tāpat kā mamma, taču lēma par labu studijām Tartu Universitātē[5]. 2010. gada 10. decembrī V. Ernštreits aizstāvēja disertāciju
„Lībiešu rakstu valodas izveidošanās”
un ieguva filoloģijas doktora grādu. Tas bija pirmreizējs notikums, jo nekad iepriekš šis temats tik plašā apjomā, sistemātiski un pamatīgi nebija pētīts. V. Ernštreits disertācijā ir izsekojis lībiešu literārās valodas attīstībai no pirmajiem publicētajiem avotiem 1863. gadā līdz 1982. gadam[6].
Darbība
Valts Ernštreits raksta dzeju gan lībiski, gan latviski. 1998. gadā sastādījis lībiešu dzejas izlasi „Es viltīgāks par tevi, menca!”, kur publicēti daudzi mūsu novada lībiešu dzejnieku darbi. 2011. gadā izdotajā grāmatā „Kā iznirst lībieši” apkopoti dažādu tautu mūsdienu dzejnieku sarakstītie dzejoļi par lībiešiem un arī lībiešu dzejnieku dzeja. Kopā ar lībiski rakstošajiem dzejniekiem Baibu Dambergu un Ķempju Kārli publicējies godalgotajos krājumos „Trillium” (2018) un „Trilliums 2.0” (2020). Personiskais lībiskās dzejas krājums „People like us” lībiešu un angļu valodā iznāca 2019. gadā[7]. V. Ernštreita dzejoļi savulaik tikuši raksturoti kā „tuvi līvu pasakām”; atzīts, ka tajos „neparādās tieši līvu dzejas klasiskie motīvi (jūra, zvejnieki, skumjas par savas tautas likteni), bet tie ienāk viņa darbos pastarpināti”[8]. 2009. gada 18. novembrī Talsos notika 3. zēnu koru saiets
„Zaļā bumba”, kur skanēja Raimonda Tigula speciāli saietam rakstītā
„Älloul”
jeb
„Lībiešu šūpuļdziesma”
ar V. Ernštreita vārdiem lībiešu valodā. 2013. gadā viņš bijis redaktors Jāna Prinča seniora un viņa dēlu dzejas grāmatas „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” trešajam izdevumam.
V. Ernštreits ilgstoši strādājis par tulku un tulkotāju. Bijis Igaunijas Republikas prezidentu Arnolda Rītela, Tomasa Hendrika Ilvesa valsts vizīšu Latvijas Republikā oficiālais tulks, regulāri tulko arī citas augstākās Latvijas un Igaunijas amatpersonas, iztulkojis un atdzejojis vairākas grāmatas[9].
Zinātniskā pētniecība arī ir viens no V. Ernštreita darbības virzieniem. 2011. gadā viņa doktora darbs iznāca grāmatā „Lībiešu rakstu valoda”[10]. 2012. gada septembrī iznāca igauņu zinātnieka Tīta Reina Vītso (Tiit Rein Viitso) sastādītā „Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca”. V. Ernštreits ir šī unikālā izdevuma redaktors un latviešu daļas autors. Piedalījies arī rakstu krājuma „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” (2013) tapšanā[11]. 2015. gadā izdota vien divarpus gadu laikā sagatavotā „Igauņu–latviešu vārdnīca”[12]. V. Ernštreits ir arī viens no „Lībiešu vietvārdu kataloga” (2024) sastādītājiem.
V. Ernštreits 1994. gadā izveidoja un līdz 1996. gadam vadīja Lībiešu kultūras centru[13], 2017. gadā par tā vadītāju tika ievēlēts vēlreiz[14]. Viņš ir viens no lībiešu kultūrtelpas portāla livones.net (2006) veidotājiem, redaktoriem, kā arī 2018. gadā atklātā Latvijas Universitātes Lībiešu institūta dibināšanas iniciators un tā vadītājs, vadošais pētnieks[15][16]. Tāpat V. Ernštreits organizē lībiešu vasaras universitātes, kas jau 2013. gadā piedāvāja pirmo augstskolas līmeņa programmu, kurā iespējams apgūt lībiešu valodu, vēsturi un kultūru[17]. Pēc studiju noslēguma Tartu Universitātē sāka strādāt par Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta pētnieku[18].
Apbalvojumi
2012. gadā par grāmatu „Lībiešu rakstu valoda” saņemta Radu tautu programmas nacionālo zinātņu balva ar urāliešu tautām saistīto pētījumu nozarē[19]. Par nopelniem Latvijas kultūrā, nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures pētniecībā un popularizēšanā 2015. gadā V. Ernštreits iecelts par Atzinības krusta kavalieri[20]. 2016. gadā viņš saņēmis Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu par ieguldījumu igauņu un lībiešu valodu pētniecībā, augstas kvalitātes tulkojumiem un ieguldījumu „Igauņu–latviešu vārdnīcas” sagatavošanā. V. Ernštreita darbs lībiešu valodas un kultūras pētniecībā, saglabāšanā un attīstībā 2025. gadā novērtēts ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu[2`1].
Avoti
[1] Liparte, E. (2025). Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits: „Jebkuram cilvēkam ir vairākas identitātes”. Talsu Vēstis, Nr. 19, 07.03. 5. lpp.
[4] Liparte, E. (2025). Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits: „Jebkuram cilvēkam ir vairākas identitātes”. Talsu Vēstis, Nr. 19, 07.03. 5. lpp.
[5] Meimane, I. (2016). Zudušā laika meklētājs. Santa, Nr. 5, maijs. 26. lpp.
[6] Kārkluvalka, I. (2010). Jauns filoloģijas doktors, lībietis. Talsu Vēstis, Nr. 144, 14.12. 1. lpp.
[7] Liparte, E. (2025). Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits: „Jebkuram cilvēkam ir vairākas identitātes”. Talsu Vēstis, Nr. 19, 07.03. 5. lpp.
[9] Kanepone, A. (2019). Lībietis ar liliju uz pleca. Ieva, Nr. 31. 22. lpp.
[10] Kārkluvalka, I. (2014). Lībiešu zinātnieka kārtējais devums savai tautai. Talsu Vēstis, Nr. 8, 20.01. 2. lpp.
[11] LU LMFI. Valts Ernštreits. literatura.lv. Pieejams: https://www.literatura.lv/personas/valts-ernstreits
[12] Meimane, I. (2016). Zudušā laika meklētājs. Santa, Nr. 5, maijs. 27. lpp.
[13] LU LMFI. Valts Ernštreits. literatura.lv. Pieejams: https://www.literatura.lv/personas/valts-ernstreits
[14] Kārkluvalka, P. (2017). Lībiešu kultūras centru vadīs Valts Ernštreits. Talsu Vēstis, Nr. 61, 31.05. 2. lpp.
[15] (bez aut.). (2025). Valts Ernštreits. livones.net. Pieejams: https://livones.net/valts-ernstreits/
[16] LU Lībiešu institūts. (bez gada). Pētnieki. livonian.lv. Pieejams: https://www.livonian.lv/lv/petnieki/
[17] Auziņš, A. (2013). Pirmā Lībiešu vasaras universitāte. Ežmi Līvõd sõv iļīzskūol. Dundadznieks, Nr. 15, augusts. 4. lpp.
[18] Ernštreits, V. (bez gada). Curriculum Vitae. livonian.lv. Pieejams: https://www.livonian.lv/en/valts-ernstreits-curriculum-vitae/
[19] Kārkluvalka, I. (2014). Lībiešu zinātnieka kārtējais devums savai tautai. Talsu Vēstis, Nr. 8, 20.01. 2. lpp.
[20] Valsts prezidenta kanceleja. (2015). 4. maijā pasniegs valsts apbalvojumus. president.lv. 28.04. Pieejams: https://www.president.lv/lv/jaunums/4maija-pasniegs-valsts-apbalvojumus
[21] LU LMFI. Valts Ernštreits. literatura.lv. Pieejams: https://www.literatura.lv/personas/valts-ernstreits
Attēls: Liparte, E. (2025). Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits: „Jebkuram cilvēkam ir vairākas identitātes”. Talsu Vēstis, Nr. 19, 07.03. 5. lpp.
Par Valtu Ernštreitu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
