Aleksandrs Ezeriņš

14.10.1887.–05.08.1983. 

skolotājs, diriģents

Dzimis Praulienas pagastā. Ilgus gadus strādājis Talsu Valsts ģimnāzijā un veidojis aktīvu un skaistu Talsu pilsētas kultūras dzīvi.  Miris Bostonā, ASV.

Personiskā informācija

Dzimis Praulienas pagastā amatnieka Jāņa un Edes ģimenē[1]. Mācījies pareizticīgo draudzes skolā, Kuldīgas skolotāju seminārā, no kura 1905. gadā tika izslēgts revolūcijas notikumu dēļ. Izturot pārbaudījumus Rīgā, ieguva tiesības pasniegt matemātiku. Neilgi pirms Pirmā pasaules kara sākuma A. Ezeriņš pabeidza Kazaņas skolotāju semināru; pēckara gados apmeklējis kursus Latvijas Universitātē, kas deva iespēju mācīt fiziku vidusskolā[2].

1918. gada 1. jūnijā apprecējies ar Mildu Baumani no Ārlavas; abi pieredzēja savu Dimanta kāzu jubileju[3][4]. A. Ezeriņam bija meita Saiva[5], dēls Vilnis Talsu vidusskolu absolvējis 1942. gadā un spēlējis tēva vadītajā orķestrī.
„[..] visam mūžam viņam no tēva, no abiem vecākiem cieši palicis raksturā – ja iesāc kaut ko darīt, tad piedomā, piestrādā un izdari līdz galam.”[6]
Pēc nesekmīga mēģinājuma ar ģimeni izceļot uz Zviedriju 1944. gada vasarā un nokļūšanas cietumā A. Ezeriņš emigrēja uz Vāciju, vēlāk – uz ASV. Miris 95 gadu vecumā, būdams vecākais latvietis Bostonā[7][8].

Darbība

1919. gadā, 32 gadu vecumā, sāka strādāt Sasmakas pamatskolā, vēlāk kopā ar inženieri Jāni Viklandu atvēris pirmo Talsu vidusskolu. A. Ezeriņš par skolas direktoru kļuva vien četrus mēnešus pēc tās dibināšanas. 
„[..] dažādu pieredzi guvušos, grūti disciplinējamos pēckara skolēnus gribējis nodarbināt, izveidojot orķestri. Vecākus mudinājis ziedot mantas, kas pēc tam pārdotas izsolē, lai iegādātos jaunus mūzikas instrumentus un atpirktu no barona Firksa klavieres. [..]”[9]
Drīz Talsu vidusskola tika pārdēvēta par Talsu Valsts vidusskolu, direktora amata prasības kļuva stingrākas, tāpēc A. Ezeriņam nācās gādāt par nākamā direktora atrašanu (nosacījums – jābūt augstākajai izglītībai). A. Ezeriņš skolu vadīja līdz 1921. gadam, ar jaunā mācību gada sākumu viņa vietā stājās Ansis Dreimanis, taču pats A. Ezeriņš divus gadus strādāja par viņa palīgu[10][11]. Skolā pasniedzis ķīmiju, fiziku u. tml. zinātnes, uzņēmies būt arī par klases audzinātāju[12]. Viņš bija pedagogs līdz 1944. gadam[13]. Ar skolas kori uzstājies dažādos sarīkojumos[14], tostarp 1931. gada Dziesmu svētkos[15]. Jāpiebilst, ka viņš bijis arī virsdiriģents triju novadu dziesmu dienās Mērsragā, Rojā, Valdemārpilī[16] un ar Talsu Sadraudzīgās biedrības kori piedalījies 1938. gada Dziesmu svētkos[17].

A. Ezeriņš iesaistījies arī sabiedrisko organizāciju darbībā. 1920. gadā, pēc pārcelšanās uz Talsu pusi, līdzdarbojies Latvijas Bēgļu reevakuācijas komitejā, tā paša gada rudenī – Sadraudzīgās biedrības (strādājis arī tās valdē) paspārnē dibinātās Dzimtenes izpētīšanas komisijā, arī komitejā, kas tika izveidota ar mērķi uzcelt pieminekli apriņķa kritušajiem varoņiem. 1930. gadu beigās A. Ezeriņš bijis Talsu ugunsapdrošināšanas valdē. 1934. gadā ievēlēts Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļas valdē, 1935. gadā pievienojās pieminekļa projektu izvērtēšanas komisijai. 1923. gadā bijis viens no Talsu apriņķa apvienotās bankas dibinātājiem[18], tāpat bijis aktīvs Talsu patērētāju kooperācijas darbinieks[19] un Talsu krājaizdevu sabiedrības līdzdibinātājs un valdes pārstāvis[20].

Vācijas pilsētā Veidenē atvēris Latviešu ģimnāziju, savukārt Bostonā 1954. gadā bijis Amerikas Latviešu Tautiskās Savienības skolas pārzinis. Kā norāda Antra Grūbe, „neskatoties uz jau cienījamo vecumu, viņš vēl palaikam diriģēja kādu latviešu kori”[21].

Avoti

[1] Unāms, Ž. (red.). (2006). Es viņu pazīstu. 2. izd. Rīga: Multineo. 158. lpp.
[2] Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 73, 21.09. 6. lpp.
[3] Turpat.
[4] Unāms, Ž. (red.). (2006). Es viņu pazīstu. 2. izd. Rīga: Multineo. 158. lpp.
[5] Bērziņš, E. (1992). Talsu Valsts ģimnāzijas XVII izlaidums 1939. g. Ņujorka: (bez izd.). 57. lpp.
[7] Alsberga, D., Kalmanis, Z. (2015). Talsu patērētāju kooperatīvi. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. 311. lpp.
[8] Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 75, 28.09. 7. lpp.
[9] Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 73, 21.09. 6. lpp.
[10] Turpat.
[11] Bērziņš, E. (1992). Talsu Valsts ģimnāzijas XVII izlaidums 1939. g. Ņujorka: (bez izd.). 17. lpp.
[12] Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 73, 21.09. 6. lpp.
[13] Bērziņš, E. (1992). Talsu Valsts ģimnāzijas XVII izlaidums 1939. g. Ņujorka: (bez izd.). 57. lpp.
[14] Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 74, 24.09. 9. lpp.
[15] Dakers, N. (red.). (1931). VII Latvju Vispārējie Dziesmu svētki. Rīga: Latviešu dziesmusvētku biedrības izdevums Latviešu konservatorijā. 177. lpp.
[16] Liepkalns, A. (1990). Ducis no divarpus tūkstošiem... Izglītība, Nr. 45, 12.12. 8. lpp.
[17] Vītoliņš, J. (1938). IX latviešu Dziesmu svētki. Rīga: IX Dziesmu svētku rīcības komitejas izd. 182. lpp.
[18] Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 74, 24.09. 9. lpp.
[19] Alsberga, D., Kalmanis, Z. (2015). Talsu patērētāju kooperatīvi. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. 311. lpp.
[20] Unāms, Ž. (red.). (2006). Es viņu pazīstu. 2. izd. Rīga: Multineo. 158. lpp.
[21] Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 75, 28.09. 7. lpp.

Attēls: Grūbe, A. (2021). Fizikas skolotājs, kurš Talsos nodibināja astoņus korus, – Aleksandrs Ezeriņš. Talsu Vēstis, Nr. 73, 21.09. 6. lpp.

Par Aleksandru Ezeriņu kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta