Bijusi viespētniece Greifsvaldes universitātē Vācijā un Tartu universitātē Igaunijā. Piedalās kā valsts, tā starptautiska mēroga izstādēs – 2010. gadā Talsu novada muzejā organizēta A. Gricmanes pirmā personālizstāde „Aizmirstā pasaka”[5], viņas darbi tikuši eksponēti arī ASV, Beļģijā, Zviedrijā un citviet Eiropā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre[6], piedalījusies arī Talsu mākslinieku grupas izstādēs[7].
A. Gricmane savus abstraktās glezniecības darbus raksturojusi kā
„mūzikas ritma un skaņas krāsu apvienojumu”[8]. Viens no iedvesmas avotiem ir bijusi Raimonda Tigula mūzika; A. Gricmane savu izstāžu laikā sadarbojusies ar dažādiem komponistiem,
„radot uz vietas mūzikas vizualizācijas paraugus”[9].
„[..] Ance Gricmane vairākos darbos uzdrošinājusies lietot zeltu. Tas ir gan brieduma apliecinājums, gan atsauce uz Sprīdīša Laimes zemes, savas personības spēka avota, meklējumiem plašajā pasaulē līdz atskārtai, ka īstās vērtības ir tepat, savās mājās. [..]”[10]
A. Gricmanes mājaslapā lasāms, ka viņa apguvusi medicīnisko mākslas terapiju un sistēmisko koučingu un ir terapeitiskās mākslas trenere ar vairāk nekā 7 gadu pieredzi[11].