Ance Gricmane
03.07.1987.
māksliniece
Talseniece. Mācījusies Talsu Mākslas skolā un Talsu Kristīgajā vidusskolā, vairākkārt piedalījusies izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Personiskā informācija
Dzimusi piecu bērnu ģimenē, vecāki – Karmena un Tālis. 1. klasē mācījusies Talsu sākumskolā, pēc tam pārgājusi uz Talsu Kristīgo vidusskolu un to arī absolvējusi. Ir apmeklējusi mūzikas skolu, divus gadus mācījās Talsu Mākslas skolā. Studējusi Latvijas Kristīgās akadēmijas sakrālās mākslas nodaļā[1], maģistra grāds glezniecībā iegūts Latvijas Mākslas akadēmijā[2] 2013. gadā, pēc tam studijas turpinātas doktorantūrā[3]. A. Gricmane mācījusies arī Aristoteļa universitātē Salonikos, Grieķijā, klausījusies atvērtās lekcijas laikmetīgajā mākslas skolā
„Staedelschule”
Frankfurtē, Vācijā[4].
Darbība
Bijusi viespētniece Greifsvaldes universitātē Vācijā un Tartu universitātē Igaunijā. Piedalās kā valsts, tā starptautiska mēroga izstādēs – 2010. gadā Talsu novada muzejā organizēta A. Gricmanes pirmā personālizstāde „Aizmirstā pasaka”[5], viņas darbi tikuši eksponēti arī ASV, Beļģijā, Zviedrijā un citviet Eiropā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre[6], piedalījusies arī Talsu mākslinieku grupas izstādēs[7].
A. Gricmane savus abstraktās glezniecības darbus raksturojusi kā
„mūzikas ritma un skaņas krāsu apvienojumu”[8]. Viens no iedvesmas avotiem ir bijusi Raimonda Tigula mūzika; A. Gricmane savu izstāžu laikā sadarbojusies ar dažādiem komponistiem,
„radot uz vietas mūzikas vizualizācijas paraugus”[9].
„[..] Ance Gricmane vairākos darbos uzdrošinājusies lietot zeltu. Tas ir gan brieduma apliecinājums, gan atsauce uz Sprīdīša Laimes zemes, savas personības spēka avota, meklējumiem plašajā pasaulē līdz atskārtai, ka īstās vērtības ir tepat, savās mājās. [..]”[10]
A. Gricmanes mājaslapā lasāms, ka viņa apguvusi medicīnisko mākslas terapiju un sistēmisko koučingu un ir terapeitiskās mākslas trenere ar vairāk nekā 7 gadu pieredzi[11].
Apbalvojumi
2018. gada Mākslas dienām veltītajā pasākumā Talsu novada muzejā A. Gricmane par augstvērtīgiem sasniegumiem un ievērojamu devumu vizuālajā mākslā saņēma Talsu novada pašvaldības iedibināto Žaņa Sūniņa prēmiju[12].
Avoti
[2] Lāce, E. (2012). Tiņģeres pils turpina posties pašu un tūristu priekam. Talsu Vēstis, Nr. 67, 13.06. 4. lpp.
[5] Millersone, G. (2015). Izstāde „Ego” Talsu novada muzejā. Talsu Vēstis, Nr. 117, 16.10. 2. lpp.
[6] Rake-Lasmane, M. (2018). „Mēs patiesi esam mākslas pilsēta”. Talsu Novada Ziņas, Nr. 5, maijs. 6. lpp.
[7] Millersone, G. (2015). Izstāde „Ego” Talsu novada muzejā. Talsu Vēstis, Nr. 117, 16.10. 2. lpp.
[8] Jankeleviča, M. (2017). „Sakrālā abstrakcija”. Talsu Vēstis, Nr. 110, 27.09. 2. lpp.
[9] Rake-Lasmane, M. (2018). „Mēs patiesi esam mākslas pilsēta”. Talsu Novada Ziņas, Nr. 5, maijs. 6. lpp.
[10] Kārkluvalka, I. (2015). Spēcīga gleznotājas roka maigā samta cimdā. Talsu Vēstis, Nr. 119, 21.10. 3. lpp.
[11] Ances Gricmanes mājaslapa. Pieejams: https://www.gricman.com/
[12] Kārkluvalka, I. (2018). Aprīļa vidus svētki Talsu novada kalendārā. Talsu Vēstis, Nr. 44, 18.04. 1. lpp.
Attēls: Ances Gricmanes mājaslapa. Pieejams: https://www.gricman.com/bio
Par Anci Gricmani kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
