Andris Kalniņš

02.03.1957.

literāts, mūziķis, skolotājs

Dzimis Talsos. Ilggadējs sporta skolotājs Talsu 2. vidusskolā. Sacerējis dzeju un melodijas, nodarbojies ar glezniecību.

Personiskā informācija

Dzimis Talsos dzejnieka Riharda Kalniņa ģimenē. Mācījies Talsu 1. vidusskolā, pēc tam pie gleznotāja Jēkaba Spriņģa apmeklējis zīmēšanas privātstundas[1], jo vēlējies iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā, taču absolvēta tika Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija[2]. Par saviem vecākiem A. Kalniņš stāsta:
„[..] Tētis bija kā paraugs, bet man ticis mammas mierīgais raksturs. Mammu kā cilvēku nepaspēju iepazīt, jo viņa ātri aizgāja mūžībā. Man bija skola, augstskola, pašam sava ģimene, mazi bērni. (..) Ar tēti gan sanāca komunicēt, kopā makšķerēt un īstenot daudzas idejas, [..].”[3]Uz jautājumu par to, kura ir viņa mīļākā vieta Talsu pilsētā, A. Kalniņš atbildējis[4]:
„(..) Tas ir kaut kas saglabājies – tāds, kas nav pārveidots, izjaukts, sajaukts un ir tieši tā, kā bija manā bērnībā. Tā ir bruģētā taciņa pie luterāņu baznīcas, un es pa to bērnībā, mazs puišelis būdams, gāju uz bērnudārzu.
A. Kalniņa mājas „Andri” Lībagu pagastā 2012. gadā pārstāvēja nomināciju „Sakoptākā lauku sēta” konkursā „Talsu novada sakoptākā pilsēta un pagasts”[5].

Darbība

Laikraksta „Talsu Vēstis” 1995. gada 29. jūlija numurā dzejniece Maija Laukmane piesaka A. Kalniņu kā „jaunu vārdu „Avotā”” (laikraksta literārā lapaspuse)[6]. Viņš savulaik norādījis, ka neuzskata sevi par dzejnieku, un ka rakstīšana ir „mirklis, kad justais jāizsaka vārdos, jāuzraksta uz papīra”[7]. 2023. gadā A. Kalniņš atzinis, ka dzeju vairs neraksta[8]. Darbi publicēti novada literātu dzejas izlasēs „Mani kaķi ir zaļi” (2001) un „Laiks kā pulkstenis tikšķ” (2007), arī Talsiem veltītu dzejoļu izlasē „Ābeļziedu pilsēta” (1996). Kopā ar tēvu R. Kalniņu izdota dzejas grāmata „Četras puķes ar Andri” (2005). A. Kalniņš spēlē ģitāru un ir sacerējis arī dziesmas[9]:
„[..] Dzeju lasu biežāk, jo, to lasot, rodas melodijas. Citreiz piemeklēju dzeju gatavai melodijai. (..)”
Pēc studijām LSPA pārcēlies atpakaļ uz Talsiem un uzsācis darbu Talsu 2. vidusskolā kā sporta skolotājs; mācījis arī zīmēšanu. Piecus gadus strādājis arī Upesgrīvas pamatskolā[10].

Vēl viens. A. Kalniņa darbības virziens ir gleznošana. Tai viņš nopietnāk pievērsies „draugu mudināts”.  Savulaik noformējis stendus mākslinieku darbnīcā, starp darba pienākumiem ietilpa rakstīšana, krāsošana, planšetu un plakātu veidošana. A. Kalniņš daudz gleznojis dabas ainavas, arī kluso dabu, un viņa darbi tikuši izlikti apskatei izstādēs.
„[..] Manī ir iekšējais dzinulis. [..] Protams, negleznoju akadēmiski pareizi, bet nepārtraukti mācos. Mans lielākais izaicinājums ir padarīt bildi dzīvu. [..]”[11] 2021. gadā kandidējis pašvaldību vēlēšanās no politiskās partijas „KPV LV”[12].

Avoti

[1] Laukmane, M. (1995). Par nepareizu cilvēku, ģitāru un koka pērlītēm. Talsu Vēstis, Nr. 48, 22.04. 8. lpp.
[2] Žagare, A. (2018). „Gleznošana ir relaksācija un aizmiršanās”. Talsu Vēstis, Nr. 84, 30.07. 5. lpp.
[3] Briede, K. (2023). „Es kaut ko gribu pēc sevis atstāt”. Talsu Vēstis, Nr. 100, 22.12., 5. lpp. 
[4] Laukmane, M. (1995). I. Andris Kalniņš. Talsu Vēstis, Nr. 86, 24.07. 5. lpp.
[5] Fedko, I. (2012). Raibumraibajā Lībagu pagastā. Talsu Vēstis, Nr. 68, 15.06. 6. lpp.
[6] Laukmane, M. Jauns vārds „Avotā” – Andris Kalniņš. Talsu Vēstis, Nr. 89, 29.07. 7. lpp.
[8] Briede, K. (2023). „Es kaut ko gribu pēc sevis atstāt”. Talsu Vēstis, Nr. 100, 22.12., 5. lpp. 
[9] Blumberga, A. (2018). Laidzē atklāj lasītāju klubiņu un iedvesmo lasīšanas priekā. Talsu Vēstis, Nr. 119, 22.10. 5. lpp. 
[10] Briede, K. (2023). „Es kaut ko gribu pēc sevis atstāt”. Talsu Vēstis, Nr. 100, 22.12., 5. lpp. 
[11] Žagare, A. (2018). „Gleznošana ir relaksācija un aizmiršanās”. Talsu Vēstis, Nr. 84, 30.07. 5. lpp.

Attēls: Talsu Galvenās bibliotēkas arhīvs.

Par Andri Kalniņu kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta