Dzimusi un mācījusies Kolkā, dzīvojusi Mazirbē. Glezno superreālismā, izstādēs piedalās kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem.
Personiskā informācija
Dzimusi Kolkā[1]. Vecākās māsas vārds – Dzintra; vecāki Helēna un Andrejs nāk no Vaides un Latgales Aizsilu sādžas[2][3]. Vaides lībiešu Hausmaņu dzimtas pēctece[4].
Mācījusies Kolkas skolā (pie skolotājas Mārītes Zandbergas[5]), absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dzintara un metālapstrādes nodaļu (1972–1978)[6]. 1993. gadā iegūts diploms Latvijas Mākslas akadēmijā[7]. Dzīvojusi un strādājusi Mazirbē, ir trīs bērnu mamma[8].
Darbība
R. Lele strādā eļļas tehnikā un savu glezniecības stilu nodēvējusi par superreālismu[9]. Baiba Damberga, uzsverot, ka R. Lele galvenokārt rada ainavu gleznas, raksturo mākslinieces daiļradi[10]:
„[..] Ainavās dominē savdabīgi lībiešu krasta motīvi (..). Māksliniece pievērsusies arī klusajai dabai, portretam, figūrai (..). R. Lelei raksturīga pietāte pret zīmējumu, smalks, vibrējošs triepiens, pārsvarā atturīgs kolorīts. [..]”
Izstādēs piedalās kopš 1994. gada, t. sk. vairākās „Līvõd kuņšt” izstādēs[11]. Pirmā personālizstāde Rīgā notikusi galerijā
„Bastejs” 1995. gadā[12]. Tās organizētas arī Kolkā un Jelgavā[13].
„[..] Kā daudzi kolēģi, arīdzan Rita Lele lieto rāmi, taču viņa uz rāmja turpina gleznas motīva atainojumu. Tiesa, arī tas nav nekas jauns. Retāk – kā Rita Lele – šādā veidā it kā savieno mākslu ar realitāti, ar dzīvi. (..) Jāpiezīmē, ka Rita Lele visbiežāk glezno nevis uz audekla, bet uz rupja kartona vai pat koka dēlīšiem, darba kompozīcijā un tēlojumā iesaistot dēlīšu koka šķiedru rakstus. [..]”[14]
R. Lele vairākkārt iesaistījusies lībiešu vasaras nometņu „Piški tēḑ”
norisē[15]. Slīteres Valsts rezervātā strādājusi par mākslinieci-noformētāju[16].
Avoti
[1] Damberga, B. (2013). Lībiešu tēlotājmāksla. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 441. lpp.
[2] Landmane, L. (2014). Ārpus rāmjiem. Atpakaļ pie veseluma, gudrības un līdzsvara. Talsu Vēstis, Nr. 16, 07.02. 5. lpp.
[3] Landmane, L. (2016). Ārpus rāmjiem: ar mīlestību pret negācijām. Talsu Vēstis, Nr. 66, 10.06. 7. lpp.
[5] Ernštreite, Z. (sast.). (2023). Lībiešu kultūrtelpa. Ventspils: LU Lībiešu institūta atbalsta biedrība. 127. lpp.
[6] Damberga, B. (2013). Lībiešu tēlotājmāksla. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 441. lpp.
[7] Damberga, B. (1998). Pašiem sava māksla. Blumberga, G. (red.). Lībiešu gadagrāmata 1998. Mazirbe: Līvõd rānda. 89.–90. lpp.
[8] Landmane, L. (2014). Ārpus rāmjiem. Atpakaļ pie veseluma, gudrības un līdzsvara. Talsu Vēstis, Nr. 16, 07.02. 5. lpp.
[9] Turpat.
[10] Damberga, B. (2013). Lībiešu tēlotājmāksla. Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām. 441. lpp.
[11] Turpat.
[12] Damberga, B. (1998). Pašiem sava māksla. Blumberga, G. (red.). Lībiešu gadagrāmata 1998. Mazirbe: Līvõd rānda. 90. lpp.
[13] Landmane, L. (2016). Ārpus rāmjiem: ar mīlestību pret negācijām. Talsu Vēstis, Nr. 66, 10.06. 7. lpp.
[14] Brancis, M. (2016).
„... ārā no rāmjiem”. la.lv. 12.01. Pieejams: https://www.la.lv/ara-no-ramjiem
[15] Blumberga, R. (2024). Pirmās „Piški tēḑ”
nometnes. livones.net. 27.07. Pieejams: https://livones.net/pirmas-piski-te%e1%b8%91-nometnes/
[16] Landmane, L. (2012). „Nezināma autora glezna” – laba reklāma māksliniekiem. Talsu Vēstis, Nr. 119, 15.10. 7. lpp.
Par Ritu Leli kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
