Janis Adamovičs
11.01.1859.–02.12.1930.
skolotājs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis Dundagā. Ilgus gadus strādājis par skolotāju Stendē, bijis arī kora vadītājs un ērģelnieks. Apglabāts Stendes Bungu kapsētā.
Personiskā informācija
Dzimšanas datums pēc vecā kalendāra – 1958. gada 30. decembris. Dzimis Dundagas Dingu mājās un uzaudzis piecu bērnu ģimenē. Tēvs bijis kalps[1][2]. J. Adamoviča tēvabrālis Fricis Adamovičs mudināja viņu sākt mācīties Kubalu skolā, kur tolaik vēl strādāja Ernests Dinsbergs; F. Adamovičs deva iespēju apmeklēt arī tikko nodibināto Dundagas ķirspēles jeb draudzes[3]
skolu. Mācītājs K. V. T. Blūms panāca, ka J. Adamovičam divus gadus izmaksā Dundagas barona Ostenzakena pabalstu (84 rubļi gadā). Par šo naudu J. Adamovičs sedza mācību un pārtikas izmaksas Irlavas skolotāju seminārā, ko pabeidza 1877. gadā[4]. Vēlāk apguvis ērģeļu spēli pie diriģenta, ērģelnieka, vijolnieka Jāņa Bētiņa Sātos. Muzikālā Bētiņu ģimene iedvesmojusi J. Adamoviču pievērsties sabiedriskajam darbam[5][6].
Salaulājās ar E. Dinsberga audžumeitu Alvīnu Feldmani; dzimuši pieci bērni – Ernests Ludvigs (1884–1943), Aleksandra Paula Valija (1887–1917), Valda Elizabete (1892–1982), Fricis Janis Voldemārs (1893–1970), Vilhelmīne Agnese (1897–1979)[7].
J. Adamovičs mūžībā aizgāja 1930. gada 2. decembrī Stendes pamatskolā, kur dzīvoja arī pēc skolotāja gaitu beigšanas un aiziešanas pensijā[8]. Izvadīts no Stendes baznīcas 7. decembrī un apbedīts Bungu kapos[9][10], kur 1939. gada 25. jūnijā atklāts V. Treija veidotais piemineklis ar bronzā lietu J. Adamoviča galvas cilni[11].
Darbība
Strādāja par palīgskolotāju Kubalu skolā, kur pelnījis 150–200 rubļu. Bijis arī ērģelnieks Dundagas baznīcā. Fricis Frīdrihs Adamovičs par šo laikposmu raksta[12]:
„Katru svētdienu, dubļos vai putenī, viņš dodas kājām uz vairāk kā pusjūdzi atstāto baznīcu. Pēc dievkalpošanas sākās darbs dziedāšanas biedrībā, kur viņš vadīja orķestri un kopā ar J. Dreiberģi, dziedātāju kori. Adamovičam bija ierādīta maza istabiņa, kas palika par šauru viņa ģimenei pieaugot. Nemācēja vai negribēja viņš iztapt tiem, kas būtu varējuši gādāt par plašākām telpām vai dot patstāvīgu vietu kādā no daudzajām Dundangas skolām.”
1898. gadā J. Adamovičs ar ģimeni pārcēlās uz Stendi, kur tika iecelts par pamatskolas pārzini un vairāk nekā 25 gadus spēlēja draudzes ērģeles[13]. Lai spētu izskolot pats savus bērnus, J. Adamovičs pēcpusdienās devās uz Talsiem pasniegt privātas mūzikas stundas, tā nopelnot papildus[14]. 1915. gada jūlijā Stendi ieņēma vācu karaspēks, līdz ar to J. Adamovičs bija spiests pārtraukt savu darbu izglītībā; viņu uzskatīja par politisku aizdomīgu, neuzticamu personu, un viņa vietā stājās cits skolotājs. Taču J. Adamovičs turpināja strādāt par ērģelnieku un dzīvot piešķirtajā skolotāja dzīvoklī, kur pie viņa nāca mācīties vien tuvāko māju bērni. Pateicoties iedzīvotāju lūgumiem un barona Brigena gādībai, J. Adamovičs 1917. gada rudenī varēja atsākt darbu skolā, kur nepārtraukti nostrādāja līdz 1925. gada rudenim[15][16].
Liels J. Adamoviča devums ir arī kultūras un sabiedriskajā jomā – viņš ir bijis orķestra diriģents un vadījis kori Dundagas dziedāšanas biedrībā, viņa vārds saistāms arī ar Talsu sadraudzīgās biedrības kori un Talsu orķestri[17]. Par J. Adamoviča aktīvo darbošanos Stendē raksta Arturs Priedītis[18]:
„Lai iegūtu naudu mācību līdzekļu iegādei, vasarā Stendē Dārznieku māju birzī rīkoja zaļumballes. So māju šķūnī uzveda lugas. Talsu novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas šādas paša skolotāja darinātas un sastādītas programmas. Piemēram, 1911. gada 31. jūlijā Dārznieku šķūnī izrādīja A. Upīša komēdiju vienā cēlienā „Dzimumdienas rīts”, kādu joku lugu, vakaru noslēdza balle. Par iegūto naudu iegādājās skolai harmoniju, kas saglabājies vēl līdz šai dienai. (..) Vēl jāatzīmē, ka Dārznieku birzī 1925. gada 6. jūnijā notika Talsu novada pirmā dziesmu diena.”
Kā norāda Ona Kaudze, tie uzskatāmi par pirmajiem dziesmu svētkiem Talsu novadā, turklāt tie notikuši tieši pēc J. Adamoviča iniciatīvas[19]. Toreiz uzstājušies 150 dziedātāji 5 koros no Lībagiem, Stendes, Strazdes un Talsu apriņķa skolotāju arodbiedrības[20]. J. Adamovičs gan kā dziedātājs, gan kā diriģents piedalījies 2.–5. Dziesmu svētkos un Jaunatnes dziesmu dienā 1922. gadā[21].
J. Adamovičs ir viens no Talsu apriņķa skolotāju arodbiedrības dibinātājiem[22], tāpat viņš piedalījies skolotāju konferencēs Dundagā[23].
Apbalvojumi
1929. gada novembrī par sabiedrisko darbību J. Adamovičs apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[24].
Avoti
[1] Ego. (1929). Apskats. Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01. 64. lpp.
[2] Kalmanis, Z. (sast.). (1996). Ar ceļamaizes riecienu plaukstās. Dižstende: Skrīnis. 10. lpp.
[3] Egle, K. (sast.). (1923). Atziņas. Latvju rakstnieku autobiogrāfijas. 1. daļa. Cēsis-Rīga: O. Jēpes apgādībā. 146. lpp.
[4] Ego. (1929). Apskats. Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01. 64. lpp.
[5] Adamovičs, F. (1930). Apskats. Skolotājs Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12, 01.12. 610. lpp.
[6] Priedītis, A. (1973). No muzeja materiāliem. Padomju Karogs, Nr. 62, 24.05. 2. lpp.
[7] Kalmanis, Z. (sast.). (1996). Ar ceļamaizes riecienu plaukstās. Dižstende: Skrīnis. 10. lpp.
[8] Turpat, 14. lpp.
[9] Aleksandra Pelēča lasītavas personāliju mape (A1). Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka.
[10] Pelēcis, A. (1995). Talsu grāmata. Talsi: Talsu Vēstis. 28. lpp.
[11] Kalmanis, Z. (sast.). (1996). Ar ceļamaizes riecienu plaukstās. Dižstende: Skrīnis. 14. lpp.
[12] Adamovičs, F. (1930). Apskats. Skolotājs Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12, 01.12. 610. lpp.
[13] Kaudze, O. (2020). Jaņa Adamoviča mantojums. Talsu Vēstis, Nr. 48, 26.06. 10. lpp.
[14] Adamovičs, F. (1930). Apskats. Skolotājs Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12, 01.12. 610. lpp.
[15] Ego. (1929). Apskats. Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01. 64. lpp.
[16] Kalmanis, Z. (sast.). (1996). Ar ceļamaizes riecienu plaukstās. Dižstende: Skrīnis. 14. lpp.
[17] Ego. (1929). Apskats. Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01. 64. lpp.
[18] Priedītis, A. (1973). Kas, skolotāj, aiz apvāršņa? Padomju Karogs, Nr. 5, 13.01. 4. lpp.
[19] Kaudze, O. (2020). Jaņa Adamoviča mantojums. Talsu Vēstis, Nr. 48, 26.06. 10. lpp.
[20] Priedītis, A. (1973). No muzeja materiāliem. Padomju Karogs, Nr. 62, 24.05. 2. lpp.
[21] Ego. (1929). Apskats. Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01. 64. lpp.
[22] Kaudze, O. (2020). Jaņa Adamoviča mantojums. Talsu Vēstis, Nr. 48, 26.06. 10. lpp.
[23] Ego. (1929). Apskats. Janis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01. 64. lpp.
[24] Kaudze, O. (2020). Jaņa Adamoviča mantojums. Talsu Vēstis, Nr. 48, 26.06. 10. lpp.
Par Jani Adamoviču kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
